Jaunam veterinārārstam nepieciešams vismaz 4000 latu, lai sekmīgi sāktu strādāt. Turklāt šos līdzekļus viņam jāmeklē pašam.
Jaunam veterinārārstam nepieciešams vismaz 4000 latu, lai sekmīgi sāktu strādāt. Turklāt šos līdzekļus viņam jāmeklē pašam. Praktizējošiem veterinārārstiem arī obligāti jāapmeklē maksas semināri un jāielej automobilī degviela, lai trauktos izsaukumā, protams, par saviem līdzekļiem. Veterinārārsti aicina lauku saimniekus būt saprotošiem, kad par pakalpojumu tiek prasīta attiecīga samaksa.
Lai risinātu praktizējošo veterinārārstu problēmas, ko diemžēl netrūkst, pēc A.Žilvinska un D.Gulbes ieteikuma izveidota speciāla darba grupa.
Sidrabenes pagasta pilnvarotais praktizējošais veterinārārsts Jāzeps Pučinskis stāsta, ka jau 12 gadu nav bijis atvaļinājumā. Viņam patīk savs darbs, taču dakteris ir noskumis, ka viss ir paša rokās, jāiztiek bez valsts atbalsta. «Redziet, mums, lauku dakteriem, nav nekādas izdzīvošanas garantijas. Paši zemnieki reizumis nesaprot, kādēļ dažādās vietās ir cenu atšķirības par vienu un to pašu pakalpojumu? Bet samaksu par veterinārmedicīnas pakalpojumiem veido vairāki faktori – veiktais darbs, pavadītais laiks, izlietotie materiāli, transporta izdevumi un laboratoriskie izmeklējumi. Gribu uzsvērt, ka materiāli un transports jānodrošina pašam par saviem līdzekļiem, tādēļ jaunie veterinārārsti negrib strādāt pagastos, ja nu vienīgi tur dzīvo viņu vecāki, kas ir dzīvesvietas un transporta nodrošinātāji. Piebildīšu, ka maksa samazinās, ja veterinārmedicīnas pakalpojumus saņem vairāki klienti vienuviet,» stāsta J.Pučinskis. «Lauksaimniekiem nav ko maksāt? Jā, varbūt daļēji tā tas arī ir. Taču ir gadījumi, kad dažu lopiņu īpašnieces pensionāres ir godīgākas maksātājas par lielfermu īpašniekiem. Katram jāapzinās, cik lopu viņš var atļauties turēt, ņemot vērā, ka likumi kļūst tikai stingrāki,» teic Latvijas Veterinārārstu biedrības Jelgavas nodaļas vadītāja Dace Gulbe.
Praktizējošais veterinārārsts ar lopiņa īpašnieku slēdz līgumu par dzīvnieku veterinārmedicīnisko aprūpi. Samaksu vai darba algu ārsts saņem pēc vienošanās ar ganāmpulka īpašnieku vai darba devēju.
Turpmāk lauku saimniekiem jāņem vērā – Zemkopības ministrija apstiprinājusi, ka veterinārajiem medikamentiem, veterinārmedicīnas precēm un pakalpojumiem, sākot ar 2003. gada 1. janvāri, piemēro pievienotās vērtības nodokļa deviņu procentu likmi. «Tā praktizējošais veterinārārsts, pašam negribot, kļūs vēl dārgāks…» nopūšas J.Pučinskis.
Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Jelgavas pārvaldes vecākā veterinārā inspektore Dzidra Zasa vēlreiz atgādina, ka dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzību Jelgavas rajonā drīkst veikt tikai ar PVD Jelgavas pārvaldes vadītāju Arnoldu Žilvinski līgumu noslēdzis licencēts praktizējošais veterinārārsts (veterinārfeldšeris). Viņa uzdevums ir veikt veterinārā darba uzskaiti, iesniegt PVD noteiktos pārskatus un atskaitīties Valsts ieņēmumu dienestā. Tas jāzina ikvienam lopkopim, jo diemžēl savus pakalpojumus itin dāsni piedāvā nelegālie veterinārārsti, kas nereti iesaka ačgārnas ārstēšanas metodes, brīdina D.Gulbe. Pie viena viņa atgādina par nelegālo piena pārdevēju rosību arī mūsu rajonā.
Visiem praktizējošiem veterinārārstiem jāievēro veterinārmedicīnas prakses standarti un ētika. Viņiem regulāri jāpaaugstina profesionālā kvalifikācija. «Tiesības nodarboties ar veterinārmedicīnisko praksi apliecina sertifikāts, ko izsniedz Latvijas Veterinārārstu biedrība. Lai iegūtu sertifikātu, mums piecu gadu laikā jānopelna 48 punkti. Viens punkts ir, piemēram, viens apmeklēts seminārs. Savukārt, lai piedalītos seminārā, jāsamaksā no paša kabatas. Cienījamie lauku saimnieki, saprotiet mūs, kad prasām samaksu par paveikto darbiņu, palīdzot jūsu dzīvniekiem,» aicina J.Pučinskis.
Dz.Zasa stāsta, ka lopu īpašnieku pienākums ir nodrošināt savu dzīvnieku reģistrēšanu un apzīmēšanu, pakļaut lopus infekcijas slimību diagnosticēšanai, ārstēšanai un profilaksei. PVD pievērš lauksaimnieku uzmanību tam, ka saskaņā ar «Dzīvnieku infekcijas slimību valsts uzraudzības 2003. gada rīcības plānu» liellopu seroloģisko izmeklējumu paraugu noņemšanai tiks izmantotas pavadzīmes. Tās PVD Jelgavas pārvalde, iepriekš saskaņojot ar attiecīgo pilnvaroto praktizējošo veterinārārstu, pasūtīs Valsts ciltsdarbu datu apstrādes centrā. Turpmāk, pamatojoties uz ārstu korekcijām asins seroloģisko izmeklējumu pavadzīmēs, tiks veikta dzīvnieku un ganāmpulku reģistra aktualizācija. Seroloģisko izmeklējumu pavadzīmes obligāti būs jāparaksta dzīvnieku īpašniekam, un tas apliecinās dzīvnieka stāvokli ganāmpulkā.
Kā zināms, jau no 2002. gada, pārvietojot dzīvniekus uz citu ganāmpulku vai kautuvi, jāaizpilda dzīvnieku pārvietošanas deklarācijas. Tajās sava tiesa jāaizpilda gan dzīvnieka īpašniekam, gan aprūpējošam veterinārārstam, gan kautuves vai jaunajam dzīvnieka īpašniekam. Dati par dzīvnieku pārvietošanu septiņu dienu laikā jānosūta Latvijas Ciltsdarba datu apstrādes centram. Deklarācijas ir juridiski dokumenti, ko pret parakstu PVD izsniedz praktizējošiem veterinārārstiem. Samaksas sadale veterinārārstam par dzīvnieku pārvietošanas deklarācijas izrakstīšanu ir šāda:
par darbu, salīdzinot dzīvnieka pasi ar ganāmpulka reģistru, kā arī salīdzinot pamatdokumentus, vai dzīvniekam ir veiktas visas noteiktās pārbaudes;
par patērēto laiku;
par darbu ārpus darbalaika;
par transportu.
Diemžēl deklarāciju aizpildīšanā un arī visā dzīvnieku uzskaitē esot daudz nepilnību.
PVD Jelgavas pārvaldes veterinārais inspektors Daniels Kleimanis stāsta, ka jau iepriekšējos gados veterinārie inspektori sāka pārbaudīt lielākās dzīvnieku novietnes. Savukārt šā un nākamā gada laikā plānots apmeklēt visas dzīvnieku novietnes Jelgavas rajonā un pilsētā. «Lūgums dzīvnieku īpašniekiem ievērot dzīvnieku turēšanas noteikumus, jo, konstatējot rupjus pārkāpumus, mums ir tiesības viņus administratīvi sodīt atbilstoši normatīviem aktiem,» brīdina D.Kleimanis.
