Tikai tas makšķernieks var cerēt uz lielu lomu, kurš labi pārzina izvēlēto ūdenskrātuvi un zivju uzvedību.
Tikai tas makšķernieks var cerēt uz lielu lomu, kurš labi pārzina izvēlēto ūdenskrātuvi un zivju uzvedību. Zivju aktivitātes ietekmē gadalaiks, ūdens tīrība, laika maiņa, vēja virziens un Mēness zodiaka ceļš. Šis kalendārs veidots pēc Mēness fāzēm un Mēness zodiaka zīmes attiecīgajā sezonā.
Janvāra beigās makšķerniekiem iestājas tukšais periods, kas dažkārt var turpināties pat līdz martam. Skābekļa daudzums ūdenī pakāpeniski samazinās, zivīm strauji samazinās vielmaiņa, un tās pārtrauc baroties. Tikai labi uzturētās ūdenskrātuvēs, kur ūdens bagāts ar skābekli un ir tīrs un caurspīdīgs, zivis ķeras vai visu ziemu. Dīķos un vairumā mazo ezeru janvārī ir klusā sezona. Uz upēm, sevišķi lielajām, situācija ir nedaudz labāka, kaut arī lielais vairums zivju tagad atrodas ziemas guļā. Janvārī cieši guļ līņi, sami, karūsas, grunduļi. Vēl rudenī viņi ir iemitinājušies savās alās, pašās dziļākajās un grūtāk pieejamākajās vietās, kur pārziemo līdz pat pavasara atkušņiem. Janvārī aizmieg arī decembrī modrie sapali, ālanti, salates. Šo laiku viņi pavada pusmiegā, mazkustīgi, neēdot vai arī barojoties periodiski. Pavisam īsas paliek arī plēsoņu – asaru un līdaku – pastaigas.
Dienās, kad ir sarma, zivis nemaz neķeras, tikai jau krēslojot, mēdz būt, ka kādam makšķerniekam uzsmaida veiksme, uz tieva, gara vizuļa noķerot zandartu. Arī vēdzeles janvāra vidū pārstāj ķerties, tām ir nārsts. Šajā laikā bez problēmām var nomakšķerēt tikai lielu skaitu ķīšu.
Galvenā janvāra makšķerēšanas īpatnība ir rūpīga un ilga zivju ziemošanas vietu meklēšana. Tādēļ daudz iznāk darboties, urbt lielu skaitu āliņģu. Atrast zivis šajā laikā ir sarežģīti. No zāļainiem rajoniem viņas aiziet, tādēļ, ka sulīgās un biezās ūdenszāles ziemā pielīp pie gultnes un sāk trūdēt. Šajā procesā tiek izšķīdināts skābeklis, kas ir ūdenī. Vasarā zivis meklē zaļumus, bet ziemā no tiem bēg. Tas nozīmē, ka arī makšķerniekiem vajadzētu izvairīties no zāļainiem laukumiem un dūņainiem upju līcīšiem. Sajūtot šādās vietās skābekļa badu un barības trūkumu, zivis savācas dziļākajās ūdenskrātuves vietās, kur ir svaigs ūdens – upju gultnēs, sēkļos, pie avotiem ar smilšainu vai akmeņainu gultni. Viņas meklē arī bedres ar vecām, daudzgadīgām siekstām, atvarus un slēpjas aiz akmeņiem neaizsalstošās vietās.
Veiksme janvāra «copē» zināmā mērā ir atkarīga no klimatiskajiem apstākļiem. Zivis labāk ķeras siltākā laikā ar mērenu dienvidu vai dienvidrietumu vēju, bet stiprā salā un ziemeļaustrumu vējā tās ķeras slikti.
«Copes» dienas
17. janvāris. Teicama «copes» diena. Aktīvas būs visu dzimtu zivis. Sevišķi jau asari un ķīši, kas nespēs atteikties no sarkanajiem ķikuriem.
18. janvāris. Zivīm apetīte zūd, bet ne uz ilgu laiku.
19. janvāris. Normāla «copes» diena. Pamēģiniet krasta tuvumā darboties ar mazu mormišku, uz kuras būs vībotnes kāpuriņš. Baltajām zivīm tā ir delikatese.
20. janvāris. Plēsīgās zivis izrādīs pastiprinātu interesi par žibuļiem un planējošiem vizuļiem.
21. – 22. janvāris. Nekādi dižie lomi nav gaidāmi, tāpēc pārskatiet savus makšķernieka piederumus.
23. janvāris. Diena labāka, bet zivis, vienalga, būs visai kūtras.
24. – 25. janvāris. Zivis ēsmu ķers «gariem zobiem».
26. janvāris. Laba «copes» diena. Pamēģiniet savus spēkus Peipusa ezerā.
27. janvāris. Teicama copes diena. Makšķernieka paradīze.
28. janvāris. Zivīm apetīte zūd, bet ne uz ilgu laiku.
29. – 30. janvāris. Normālas «copes» dienas. Aktīvas būs visu dzimtu zivis, sevišķi brekši, raudas un pliči.
31. janvāris. Teicama «copes» diena. Aktīvas būs visu zivju sugas. Makšķernieka paradīze.
