Latvijā turpina sarukt iedzīvotāju skaits, un arī 2002. gadā no Eiropas valstīm tas samazinājies visvairāk, proti, par 17 tūkstošiem, ziņo ES statistikas birojs «Eurostat».
Latvijā turpina sarukt iedzīvotāju skaits, un arī 2002. gadā no Eiropas valstīm tas samazinājies visvairāk, proti, par 17 tūkstošiem, ziņo ES statistikas birojs «Eurostat». Dzimstības un mirstības rādītāji pērn bijuši sliktāki tikai Bulgārijā, bet kopējā migrācijas un dabiskā pieauguma bilance Latviju novietojusi demogrāfiskā pieauguma tabulas lejasgalā. Miruši par 12,3 tūkstošiem cilvēku vairāk nekā dzimuši, un izbraukuši par 4,7 tūkstošiem vairāk nekā iebraukuši.
Statistiķi aprēķinājuši, ka 2003. gada 1. janvārī ES dzīvojuši 378,5 miljoni iedzīvotāju, bet desmit kandidātvalstīs, kas gatavojas iestāties 2004. gadā, – kopā 74,5 miljoni.
ES iedzīvotāju skaits palielinās arvien lēnāk, un 2002. gadā to bija par vienu miljonu vairāk, tomēr jāpiebilst, ka trīs ceturtdaļas no palielinājuma devuši imigranti. Visuzskatāmāk tas redzams Vācijas piemērā: iedzīvotāju dabiskais pieaugums ir ar mīnusa zīmi (-1,4 uz 1000 iedzīvotājiem), bet to dubultīgi sedz migranti (+2,8 ieceļotāji uz 1000 iedzīvotājiem).
Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta direktore Raita Karnīte uzskata, ka šo iemeslu dēļ nevajadzētu pārmērīgi priecāties par iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu uz vienu iedzīvotāju Latvijā. Ja katru mēnesi iedzīvotāju skaits sarūk vismaz par tūkstoti, tad, pat nepalielinoties IKP, rādītāji «uz galviņu» aug…
Ir citas, vēl tālejošākas sekas – šā gada zemā dzimstība vistiešāk ietekmēs valsts minimālās pensijas līmeni šodienas četrdesmitgadnieku un piecdesmitgadnieku paaudzei. Savukārt migrācijas bilance nedod iemeslu prognozēt imigrantu plūdus pārskatāmā nākotnē.
