Pie durvīm zvana. Atveru. Skatos – mūsu pastnieks. Iedomājos – telegramma. Viņš saka: «Labdien! Šeit jums vēstulīte un vēl…».
Pie durvīm zvana. Atveru. Skatos – mūsu pastnieks. Iedomājos – telegramma. Viņš saka: «Labdien! Šeit jums vēstulīte un vēl…»
Es pastkastītē (kurā met vēstules) iemetu divas aploksnes ar atpakaļadresi. Mūsu pastnieks Pēteris Nartišs apkalpo pasta kasti, kas atrodas 4. līnijā pie veikala «OTTO». Viņš ievēroja, ka vienai aploksnei nav markas, un, izlasījis atpakaļadresi, atbrauca pie manis. Marka, kā izrādās, nebija noturējusies pie aploksnes un palikusi manā kabatā. Man būtu bijis liels kauns no vēstules adresāta, jo par sūtījumu bez markas vajadzētu maksāt tās saņēmējam.
Arī kaimiņi ir pateicīgi mūsu pastniekam. Lai kāds sniegs un sals, viņš savus klientus vienmēr sasniedz savlaicīgi. Mūsu ceļu darbinieki sūdzas par piecus centimetrus biezu sniega kārtu, bet viņš ar savu velosipēdu min pāri kupenām.
Novēlam savam pastniekam laimīgu un veselīgu jauno gadu!
4. līnijas iedzīvotāji
