Jelgavā, pilsētā ar gana senām autobūves tradīcijām, lolotas dažādas ieceres par iespējām ražot ārzemju marku automašīnas. Taču tas nav tik vienkārši.
Jelgavā, pilsētā ar gana senām autobūves tradīcijām, lolotas dažādas ieceres par iespējām ražot ārzemju marku automašīnas. Taču tas nav tik vienkārši. To apliecina arī lielās kaimiņvalsts Krievijas prakse, ar kuru aicinu iepazīties.
Krievijas autobūves attīstības koncepcijā ir norādīts: autobūvi iespējams saglabāt un arī atdzīvināt tikai tajā gadījumā, ja tā tiek padarīta par lielo, transnacionālo korporāciju daļu. Citiem vārdiem sakot, šo nozari kaimiņu lielvalstī var glābt vienīgi ar skrūvgriezi. Līdzīgu apvienošanās ceļu ar starptautiskajiem autogigantiem gājusi Ķīna, Čehija, Polija, Ungārija un Brazīlija. Krievijā arī darbojas divi līdzīgi uzņēmumi. Viens atrodas Kaļiņingradā, un tajā tiek montēti BMW markas automobiļi. Ražošana notiek vācu speciālistu vadībā, kuri māca ne tikai veikt operācijas, bet arī attieksmi pret darbu vispār. Kopumā tas izskatās jautri.
Krievi rīkojas šādi. No Vācijas atved nokrāsotas virsbūves, kas rūpīgi ievīstītas polietilēnā, tad tām tiek pievienotas visas vajadzīgās detaļas. Konveijers kust lēnām: tikai 200 metru divās dienās. Pakāpeniski plikā auto čaula apaug ar aptuveni 30 000 detaļām. Konveijera galā – pieņēmējs vācietis, BMW firmas pilnvarotais pārstāvis, kas ar savu parakstu apliecina jaunā «vāģa» kvalitātes atbilstību. Pēc tam katru mašīnu tikpat rūpīgi iesaiņo un nogādā patērētājiem. Viss.
Varētu jau montēt nevis ar rokām, bet, ieviešot automatizāciju, taču tā tik maziem apjomiem nav lietderīga: dienā tiek samontēts tikai 10 automašīnu. Taču vācieši neplāno kāpināt ražošanu, jo Krievijas iedzīvotājiem nav gana naudas. Trešās sērijas BMW, kas ražota Kaļiņingradā, maksā 30 000 eiro, piektās sērijas mašīna – virs 40 000. Vācijā ražotie «autiņi» maksātu par kādiem desmit tūkstošiem dārgāk, taču Krievijas oficiālajiem dīleriem nav Vācijā ražotu automašīnu, jo koncerns apzināti nerada konkurenci pats sev. Viens no lielākajiem Krievijā ražoto BMW pasūtītājiem ir prezidenta administrācija. Vācijas pārstāvis apgalvo, ka tā ir superluksusa klases automašīna, kas attiecīgi arī maksā. Vācieši, kas strādā Kaļiņingradā, to dēvē par pērli.
«Lūk, kamēr arī mūsu, krievu, strādnieki neiemācīsies savu produkciju uzskatīt par «pērlēm», mums ne velna neiznāks,» saka uzņēmuma ražošanas direktors Jurijs Daņiļuks. «Kā ir pie mums? Pa televīziju nesen rādīja gubernatoru Titovu, kas jaunās automašīnas «Ņiva Ševrole» prezentācijas laikā nekādi nespēja aizvērt tās durvis…»
Strādnieki stāsta, kā sadarbības sākumā vācieši nomocījās, nespēdami saprast, kādēļ, ja pēc likuma muitas formalitātēm atvēlētas 24 stundas, vēl pēc diennakts nekas nav gatavs. Tagad no BMW Kaļiņingradas uzņēmumā 250 strādājošajiem 100 cilvēku nodarbojas ar loģistiku. Tas nozīmē aptuveni to: ja pateikts, ka rīt pulksten 7 ieradīsies autokrava, tad tas nozīmē, ka tā patiešām ieradīsies un jābūt gataviem to izkraut.
«Ak, dieniņ, lai pie tā pierastu, tad taču visa pasaule jāapgriež kājām gaisā!» satriekti sauc krievu strādnieki. Ceha sienas klāj krāsaina uzskatāmā aģitācija: «Visas pūles būtu pilnīgi veltīgas, ja mūsu automašīnu montāžas programma līdzinātos pavirši samestai siena kaudzei.» Tieši tā arī rakstīts.
Uzņēmuma direktors paskaidro: «Mūsu cilvēkiem vajadzīga ne tikai iekšēja motivācija, bet arī ārēji belzieni pa galvu. Kad mums piegādāja vienu no pašām pirmajām virsbūvēm, tai bija transportēšanas defekts – maza «buktīte», ko pircējs pat meklēdams nepamanītu. Vācietis sacīja: «Iznīcināt virsbūvi!» Mēs viņam: «Traks esi? Tā taču maksā trīs tūkstošus eiro! Vismaz durvis noskrūvēsim vai…» Bet vācietis uzstāja, lai sagriež viņa klātbūtnē. Pēc mēneša pienāca vēl viena virsbūve – ar ieskrambātām durvīm. Mēs sakām, re, kā tagad būtu noderējušas durvis, paņemtu no noliktavas un pieskrūvētu šo vietā. Taču vācietis – kā klints: «Mēs durvis katrai mašīnai izgatavojam pēc pasūtījuma!»
BMW pārstāvis Rolfs Betners Kaļiņingradā strādā jau trīs gadus. Viņš saka, šajā laikā reģionā radies maz kopfirmu. Šai sakarā pārstāvis filosofē: «Kas vajadzīgs investoram? Pirmkārt, pārliecība par savām tiesībām. Otrkārt, iespēja atrast ēkas ar gatavu infrastruktūru. Visbeidzot, dzīves apstākļi. Lūk, ja es šurp būtu atvedis bērnu – kādā skolā viņš ietu?»
Pagaidām Betnera kungs atvedis līdzi divus personīgos BMW automobiļus – džipu X5 un «trijnieku». Krievu partneri pat dienesta darīšanās ar «pērlēm» vis nebrauc. Arī alga vācietim ir augstāka nekā tā, ko viņš saņemtu, strādādams Vācijā. Bet strādnieki uzņēmumā saņem vidēji sešus septiņus tūkstošus rubļu mēnesī.
Vācu koncernam būtu grēks sūdzēties: ieradās jau sagatavotā vietā, kur līdz tam tika montēti korejiešu KIA. Vāciešiem atvēlēja gatavu cehu. Iekārtas nopirka Vācijā (par Krievijas naudu). Vāciešu vienīgās «investīcijas» šajā gadījumā – atļauja montēt «pērles» krievu zemē.
Kaļiņingrada ir brīvā ekonomiskā zona. Ievestās komplektējošās detaļas netiek apliktas ar nodokļiem. Samontētās automašīnas Krievijas tirgum arī atbrīvotas no ievedmuitas – ar nosacījumu, ka pievienots ne mazāk par 30 procentiem vietējo komponentu un darba. Tā ka, pērkot Kaļingradā ražotu BMW, varat būt droši, ka trešdaļa cenas nonāk krievu rokās.
Trešā daļa – tā ir alga, nodokļi un dažādi sīkumi, salvetes, līme… Nav jau gluži tā, ka vācieši pavisam neuzticētos krievu detaļu ražotājiem. Vienkārši tādos graša vērtos mērogos, kādos Krievijā tiek montēti BMW, nav gribētāju speciāli izgatavot detaļas. Tādēļ viss tiek ievests no Vācijas. Tiesa, tā to tikai saka, jo patiesībā detaļas BMW automašīnām tiek izgatavotas kādās 50 – 60 valstīs, kuras nebūt ne visas pieder «Rietumiem» un nebūt nav pašas progresīvākās.
Visumā krieviem BMW ražošana padodas. Kāpēc tad neveicas ar žiguļiem un volgām? Tas ir retorisks jautājums. Krievijā «importa» marku automašīnu ražošana pagaidām ir tikai eksperiments. Ja Rietumu parauga «pērles» sāktu ražot masveidā, sacīsim, tā pati autorūpnīca Toljati, kas zina, vai neiznāktu tādi paši žigulīši vai pat vēl kaut kas briesmīgāks… Laiks rādīs.
***
Kur pasaulē visvairāk automašīnu?
Automašīnu skaits uz katriem 1000 iedzīvotājiem
ASV 720
Japāna 525
Vācija 510
Čehija 260
Krievija 135
Brazīlija 100
Honkonga 85
Ķīna 15
