«Jauno laiku» politiķi, pārņemot varas grožus valsts pārvaldē, solīja daudz straujāku tautsaimniecības attīstību. To, kādas ir valdības ieceres šajā jomā, «Ziņu» korespondentam Edgaram Saukam intervijā klāstīja Ministru prezidenta biedrs Ainārs Šlesers.
«Jauno laiku» politiķi, pārņemot varas grožus valsts pārvaldē, solīja daudz straujāku tautsaimniecības attīstību. To, kādas ir valdības ieceres šajā jomā, «Ziņu» korespondentam Edgaram Saukam intervijā klāstīja Ministru prezidenta biedrs Ainārs Šlesers.
Kā raugāties uz valsts tautsaimniecības attīstības stratēģijas izstrādi?
Ar Ministru prezidentu esam vienojušies, ka manā pārziņā ir nodoti jautājumi, kas saistīti ar tautsaimniecības attīstību un vienotās stratēģijas veidošanu šajā jomā. Ekonomikas, Satiksmes, Zemkopības un Finanšu ministrija darbojas ekonomikā, bet starp tām trūkst pietiekamas koordinācijas veicamo darbu izpildē. Tas līdz šim traucējis sekmīgi plānot tautsaimniecību. Pārsvarā minēto ministriju darbs bija balstīts uz vispārīgiem pieņēmumiem, nevis uz noteiktu informāciju. Lai Latvijā izstrādātu vienotu ekonomisko stratēģiju, ministrijām, kas spēj ietekmēt ekonomiskos procesus, jāvienojas kopīgam darbam. Tāpēc jau tuvākajā laikā manā vadībā tiks izveidota valsts tautsaimniecības vienotās stratēģijas un attīstības padome. Tās sastāvā bez manis vēl būs ekonomikas, finanšu, zemkopības, satiksmes, iekšlietu, tieslietu, vides, reģionālās attīstības un ārlietu ministri.
Padomes mērķis – izstrādāt vienotu valsts ekonomisko stratēģiju. Laikā, kad Latvija ir uzaicināta iestāties NATO un ES, esam nolēmuši veidot šādu padomi, kad ministri paši sēdīsies pie galda un pieņems lēmumus, jo citas izejas nav. Tas ir vienīgais veids, kā mazināt birokrātiju, ietaupīt laiku un panākt maksimāli efektīvu darbu un rezultātu. Līdz šim stratēģijas veidošanā bija iesaistīti ministriju ierēdņi un bieži vien dialogs notika, sūtot dažādus dokumentus no vienas ministrijas uz otru, kas prasa ievērojami vairāk laika, nekā, ja to darītu ministri.
Vai tas nedaudz neatgādinās pagājušo laiku valsts plānu?
Esmu jaunās paaudzes pārstāvis un neesmu informēts, kā bija PSRS laikos, bet ir skaidrs, ka valstij nepieciešams ekonomiskās attīstības stratēģijas plāns un ka tā ir jāvada. Ir bezatbildīgi vienkārši ļaut notikumiem attīstīties pašiem no sevis. Nedrīkst jaukties privātajā biznesā, tomēr valstij kopumā jānosaka stratēģiskās attīstības procesi.
Savās intervijās esat teicis, ka vēlaties reorganizēt Latvijas Attīstības aģentūru (LAA). Kādi jautājumi būs tās pārziņā?
LAA nonāks manā pārraudzībā, un mans mērķis ir aģentūru reorganizēt, lai nodrošinātu acīmredzamus rezultātus. Pirmkārt, tās nosaukums turpmāk būs Latvijas Attīstības un investīciju aģentūra, tādējādi pasvītrojot investīciju piesaistīšanas nozīmi. Otrkārt, tiks pārskatītas funkcijas, jo bez investīciju piesaistes strādāsim Latvijas eksporta potenciāla veicināšanai. Konsultēsim un sagatavosim uzņēmējus darbam jaunās Eiropas apstākļos, jo palicis tikai viens gads, līdz kļūsim par ES dalībvalsti. Jāsaprot, ka mums paveras tirgus, kurā būs 450 miljoni pircēju, tikai jāmāk izmantot šīs iespējas. Valstij jāiemāca uzņēmējiem izstrādāt projektus, piesaistīt investorus un atrast sadarbības partnerus. Tas ļaus iegūt līdzekļus, ko piedāvā dažādi ES strukturālie fondi, kas paredzēti tieši mūsu iestājai savienībā. Naudas ir visai ievērojami – varēsim saņemt aptuveni miljardu eiro, ja būs izstrādāti projekti. Tas būs galvenais šīs aģentūras uzdevums.
Kāds ir jūsu redzējums uz reģionālās reformas tālāko attīstību, jo nav noslēpums, ka pēdējā laikā tā sāka zaudēt savus tempus?
Reģionālajā reformā jāievēro cits princips, nekā to bija iecerējusi iepriekšējā valdība. Administratīvi tā noteica, ka jābūt 102 novadiem, bet uzskatu, ka tas varētu būt tikai aptuvens skaits. Pašvaldību reforma nenozīmē mākslīgi apvienot teritorijas. Laikus jāparedz, kā attīstīsies katrs jaunizveidotais novads. Jābūt stratēģiskam skatījumam, kā uzlabosies dzīves apstākļi katram iedzīvotājam, un līdz ar to nepieciešama valdības, pašvaldību, uzņēmēju un sabiedrības savstarpēja sadarbība. Tam jākļūst par visu reformu modeli.
Kāds ir jūsu viedoklis par tūrisma, būvniecības un mājokļu nozares nodošanu Ekonomikas ministrijas (EM) un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas pārziņā?
Būvniecība un tūrisms pēc savas būtības ir biznesa nozare, kas jāattīsta tāpat kā pārējās. Savā laikā pati Vides ministrija bija zināmā mērā mākslīgi radīta, un ir nepieciešams sakārtot acīmredzamas lietas. Turklāt vēlos piebilst, ka arī pašiem būvniekiem par minēto jautājumu ir dažādi viedokļi. Pēc lēmuma pieņemšanas valdības sēdē daudzi būvnieki atzina, ka šai nozarei jābūt EM pārraudzībā. Domāju, ka pieņemts objektīvs lēmums un būvniecības nozare atgriezusies tur, kur vienmēr bijusi.
Savukārt mājokļu politikas veidošanu ir nolemts nodot Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas pārraudzībā kā atbildīgajai par reģionālo reformu. Tā kā valdība strādās kā vienota komanda, neredzu nekādas problēmas koordinēt iespējamos jautājumus.
Vai valsts ir gatava no 2004. gada pāriet uz apmācību valsts valodā skolās ar krievu mācību valodu?
Iepriekšējās valdības lēmums par šādu pāreju jau nākamgad bija pārāk politisks. Manā rīcībā ir informācija, ka visas skolas, it īpaši Latgalē, tam vēl nav gatavas. Tur nav pietiekami daudz skolotāju, tātad būs jāuzaicina pedagogi no citiem reģioniem. Tam nepieciešami papildu līdzekļi. Uzskatu, ka šis jautājums jāsāk risināt tūlīt, negaidot pienākam nākamo mācību gadu, kad ūdens smelsies mutē. Izglītības ministram jāsagatavo un jāsniedz valdībai izsmeļošs šīs problēmas izklāsts, lai varētu to laikus risināt. Es vēlētos, lai nebūtu spekulācijas ar cilvēku jūtām un politiskas manipulācijas. Būtībā ar šā brīža soli cenšos novērst to, lai novembrī pēkšņi neatklātos, ka ieplānotā pāreja nav izpildāma. Saprotu, ka manis teiktais ir ierosinājis plašu diskusiju, tāpēc jau tuvākajā laikā to izskatīsim valdības sēdē.
Nav noslēpums, ka savā laikā jums bija domstarpības ar Lemberga kungu. Kā jūs vērtējat šābrīža attiecības?
Aivars Lembergs ir tikai viens no daudzu pašvaldību vadītājiem, un pret viņu mana attieksme ir neitrāla. Ja viņam ir kādi jautājumi, kas ir manā kompetencē, esmu gatavs tikties jebkurā laikā, lai tos pārrunātu kā ar lielas pilsētas mēru. Man pret viņu ir pretenzijas kā pret cilvēku, kas ietekmē politiku, kā to neatļaujas vai nespēj citu pilsētu mēri. Tā kā mans amats liek rūpēties par visas valsts ekonomisko attīstību, jāatzīst, ka pašlaik viņš nespēj kontrolēt situāciju ar «Ventspils naftu», tādēļ valdībai jānāk palīgā un jānodala mūsu personiskās attiecības no to cilvēku likteņiem, kas dzīvo Ventspilī. Ceru uz konstruktīvu sadarbību.
Šonedēļ Jelgavā ieradās Maskavas delegācija, kas iepazinās ar iespējamo ekonomisko sadarbību. Kā redzat nākotnes attīstības perspektīvas ar mūsu austrumu kaimiņu?
Lai šīs attiecības uzlabotos, jāsēžas pie sarunu galda. Domāju, ka lielā mērā to sekmēs uzaicinājums mūsu valstij iestāties NATO un ES. Tas, ka tik daudzas Eiropas valstis to grasās darīt vienlaikus, ir jauns vēsturiska pagrieziena punkts. Domāju, ka Krievijai ar Latviju un Baltiju kopumā sadarboties būs ļoti izdevīgi un daudzas Krievijas kompānijas mūs izvēlēsies, lai veidotu partnerattiecības ar pārējām ES dalībvalstīm. Latvija būs vieta, kur strādāt ir izdevīgi.
Latvijas Pirmā partija vienmēr ir iestājusies par stipru ģimeni un atbalstu bērniem. Ko esat nolēmis darīt?
Tuvākajā laikā nākšu klajā ar aicinājumu politiķiem un uzņēmējiem veidot speciālu fondu jaundzimušo bērnu atbalstam, jo valsts demogrāfiskā situācija ir kritiska un bez īpaša atbalsta nevarēs iztikt. Laikā, kad valsts pilnībā nespēj palīdzēt, jārada papildu mehānismi, kas palīdzētu jaundzimušo ģimenēm. Sākšu ar to, ka atteikšos no sava atalgojuma Ministru prezidenta biedra amatā, un ceru, ka šajā fondā iesaistīsies arī citi politiķi.
Vai jūsu Ministru prezidenta biedra birojs beidzot ir nokomplektēts?
Manā birojā paredzēts strādāt sešiem cilvēkiem. Esmu atteicies no dienesta automašīnas un autovadītāja, jo izmantoju pats savu automašīnu.
