Šā gada 1. janvārī iesākās un līdz 1. jūlijam turpināsies Grieķijas prezidentūra Eiropas Savienībā.
Šā gada 1. janvārī iesākās un līdz 1. jūlijam turpināsies Grieķijas prezidentūra Eiropas Savienībā. Šajā sakarā Rīgā sabiedrību un ārvalstu misiju pārstāvjus uzrunāja Grieķijas vēstnieks Nicolaos Couniniotis. Viņš iepazīstināja ar savu valsti un svarīgākajiem akcentiem jeb prioritātēm, kuras Grieķijai izvirzītas šajā prezidentūras laikā un kuru vadmotīvs ir «Mūsu Eiropa – kopīga nākotne ar kopīgām vērtībām».
Grieķijas teritorija aizņem 131 944 kvadrātkilometrus. Vienu piekto daļu valsts platības veido salas Vidusjūrā, Egejas un Jonijas jūrā. To skaits ir ap 2000, taču tikai 66 no tām ir apdzīvotas. Valstī ir 10,6 miljoni iedzīvotāju, tās iekārta – parlamentāra republika. Galvaspilsētā Atēnās dzīvo 3,7 miljoni iedzīvotāju – vairāk nekā trešā daļa. Grieķijas ekonomika pārsvarā ir saistīta ar banku un finanšu pakalpojumiem.
Agrāk Grieķijā, cik bija novadu, tik arī valodu, jo teritorijas atdalīja un padarīja savrupas kalni. Tikai 19. gadsimtā valdnieks Adamatijs Koras radīja valodu, kurā apvienoja senās un mūsdienu valodas tradīcijas, un nosauca to par katareosu. Tikai 1976. gadā tā kļuva par valsts valodu.
Grieķija par ES dalībvalsti kļuva 1981. gadā, un šajā laikā tā jau ceturto reizi ir prezidējošā valsts. Latvijai tas ir nozīmīgi tādēļ, ka šā gada 16. aprīlī, pamatojoties uz Eiropas Padomes Kopenhāgenā oficiāli izteiktā uzaicinājumu kandidātvalstīm pievienoties ES, tiek plānots Akropoles tuvumā parakstīt iestāšanās līgumu ar 10 kandidātvalstīm, tai skaitā arī ar Latviju. Grieķijas prezidentūras noslēguma posmā, 20. jūnijā, Salonikos Eiropas Konventa prezidents Valērijs Žiskārs d’Estēns iesniegs noslēguma dokumentu, kas varētu paredzēt līdzšinējo četru ES pamatlīgumu vienkāršošanu un to apvienošanu vienā līgumā, kā arī institūciju uzbūves reformu, kas nepieciešama pēc ES paplašināšanās. Šis dokuments būs saistošs arī mūsu valstij.
Kā pavēstīja vēstnieks, Grieķija savas prezidentūras laikā par prioritāriem izvirzījusi piecus darbības virzienus. To vidū svarīgākais – pievēršanās ES paplašināšanās turpināšanai un institucionālajām reformām. Šajā prioritāšu sadaļā paredzēts parakstīt arī minēto jauno kandidātvalstu pievienošanās līgumu.
Tajā pašā laikā tiks turpināta arī ES ekonomikas atjaunotne tā dēvētajā Lisabonas procesa kontekstā, attīstot ES konkurenci, kohēziju un veicinot ilgtspējīgu attīstību.
Nicolaos Couniniotis par svarīgu prezidējošas valsts uzdevumu nākamajā pusgadā minēja imigrācijas un ārējās robežas kontroles jautājumu risināšanu, lai palielinātu kopējo atbildību visaptverošas imigrācijas politikas veidošanā. Tikšot arī gādāts par ES politiskās stabilitātes veicināšanu un Eiropas nākotni. Ārējo attiecību jomā Grieķijas prezidentūras laikā uzsvars tikšot likts uz to, ka jaunā Eiropa ir starptautisks miera un sadarbības spēks. Šajā kontekstā tikšot stiprinātas ES attiecības ar Balkānu valstīm un Krieviju. Vēstnieks pauda pārliecību, ka tieši viņa valsts prezidentūras laikā varētu ievērojami aktivizēties sarunas par perspektīvā iespējamo Rumānijas un Bulgārijas pievienošanos ES, kā arī tikšot veicināti Turcijas centieni pievienoties aliansei. Tā kā Kopenhāgenas kritēriji Turcijai ir grūti sasniedzami, Grieķija cer savas prezidentūras laikā izstrādāt īpašu programmu šai valstij.
Iepazīstinot ar pusgada laikā iecerēto, vēstnieks minēja arī politiskās situācijas stabilizāciju Balkānu pussalā, kā arī sadarbības nostiprināšanu ar Amerikas Savienotajām valstīm un miera procesiem Tuvajos Austrumos.
Grieķijas prezidentūras laikā tikšot risinātas tik nozīmīgas problēmas kā vides aizsardzība, nabadzības apkarošana un masu iznīcināšanas ieroču izplatība.
Noslēgumā Nicolaos Couniniotis apliecināja, ka, lai arī tuvākajā laikā draud izvērsties bruņots konflikts Irākā, grieķi tāpat kā visi pārējie eiropieši vēlas mieru. Karš nav labākais risinājums. «Mēs darīsim visu, lai vienmēr visi konflikti tiktu atrisināti mierīgā ceļā un saskaņā ar ANO rezolūcijām,» sacīja Eiropas Savienības prezidējošās valsts vēstnieks.
