Lielākā daļa Latvijā ligzdojošo putnu ir gājputni, kas ziemas pārlaiž siltajās zemēs. Dažiem putniem – mājas strazdiem, cekulpīlēm un citiem – tās ir Rietumeiropā, citi, piemēram, dzeguzes un bezdelīgas, lido līdz pat Dienvidāfrikai.
Lielākā daļa Latvijā ligzdojošo putnu ir gājputni, kas ziemas pārlaiž siltajās zemēs. Dažiem putniem – mājas strazdiem, cekulpīlēm un citiem – tās ir Rietumeiropā, citi, piemēram, dzeguzes un bezdelīgas, lido līdz pat Dienvidāfrikai. Taču dažām putnu sugām mūsu klimats tepat pie Baltijas jūras jau ir siltās zemes.
Viena no sugām, kas pie mums ierodas pārziemot, ir ūdensstrazds. Ūdensstrazds (Cinclus cinclus) ir drukns putns, gandrīz tikpat liels kā mājas strazds (17 līdz 20 cm garš), bet pēc izturēšanās bieži tiek salīdzināts ar daudz mazāko ceplīti, jo uztraukumā arī bieži rausta samērā īso asti. Tas ir melns vai tumši brūns ar sniegbaltām krūtīm. Daži cilvēki, nezinot putna īsto nosaukumu, to nosaukuši par ūdensvistiņu ar balto krūtiņu. Ūdensstrazdi dzīvo straujās upēs. Tie ir vienīgie mūsu zvirbuļveidīgie putni, kas barību (maksteņu, strauteņu, viendienīšu un dūņeņu kāpurus un citus ūdens bezmugurkaulniekus) iegūst nirstot. Latvijā ligzdojošie ūdensstrazdi ligzdu būvē un olas dēj jau aprīlī. Tā ir no augu materiāla izveidota bumba ar ieejas caurumu. Ligzda atrodas grūti pieejamās vietās – smilšakmeņu sienās, zem tiltiem vai pat zem ūdenskrituma velves (šajā gadījumā ūdensstrazdam katru reizi jāšķērso ūdens siena, lai piekļūtu savai ligzdai). Lieki teikt, ka šādas ligzdas ir labi pasargātas no plēsējiem. Latvijā ūdensstrazdu ligzdošanas ziedu laiki bija divdesmitajos un trīsdesmitajos gados – ūdensdzirnavu laikmetā. Pēc 1927. gada ūdensstrazda ligzda Latvijā tika atrasta tikai pēc 60 gadiem – 1987. gadā. Mūsdienās ligzdošana, šķiet, notiek katru gadu, un pie mums ligzdo līdz pat 10 pāriem šo skaisto putnu. Īstās ūdensstrazdu ligzdošanas vietas ir Skandināvijas kalni. Tajos Zviedrijā un Norvēģijā ligzdo vismaz 25 tūkstoši pāru. Somijā šie putni ligzdo jau daudz mazākā skaitā. Kontinentālajā Eiropā (Alpos, Pirenejos un citur) ligzdo viena ūdensstrazdu pasuga, Lielbritānijā – cita, bet Īrijas salā – vēl kāda. Himalajos dzīvo jau cita ūdensstrazdu ģints suga.
Baltijas valstis ir Ziemeļeiropas ūdensstrazdu ziemošanas siltās zemes. Pie mums ūdensstrazds ziemā ir visai parasts putns, tikai jāmāk to atrast. Tā kā kalnu pie mums nav, ūdensstrazdi izvēlas neaizsalušus ūdeņus un dažkārt ir pat apbrīnojami neizvēlīgi: tie ir dzīvojuši Gulbenes apriņķī pie Stāmerienes pienotavas notekūdeņu izplūdes vietas Melnupē (tagad pienotava likvidēta). Garāmgājēju un novērotāju klātbūtne ūdensstrazdus, šķiet, nebaida: tie sastapti Kuldīgā, Saldū, Strenčos, Rēzeknē un pat Jelgavā – Platonē aiz maiznīcas pie kājnieku tiltiņa. Nepārdomāti atjaunotās mazās hidroelektrostacijas iznīcina ūdensstrazdu dzīvesvietas.
Ūdenslīmeņa svārstības metra vai pat lielākās robežās uz laiku neļauj ūdensstrazdam baroties (augstā ūdenslīmeņa dēļ), bet aukstā ziemas dienā, kad stacija ir «nolaidusi» ūdeni, putnam jāmirst badā. Šāda situācija šogad novērota gan Saldū, gan Augstkalnē, gan citur, kur upe šīs ziemas aukstajā laikā – decembrī un janvāra sākumā – izskatījās pārplūdusi kā pavasarī. Hidroelektrostaciju cēlāji un atjaunotāji bieži iznīcina arī kokus un padziļina upi pie aizsprosta, tādējādi iznīcinādami dzīvotni (svešvārdā – biotopu) ne tikai ūdensstrazdam. Tas skaidri redzams barbariskajā rīcībā pie Annenieku HES Dobeles apriņķī, kur pērnvasar notika būvdarbi.
Lai redzētu, kā pie mums ziemā jūtas ūdensstrazdi, katru gadu ornitologi apskata to iespējamās ziemošanas vietas – neaizsalušas upītes, strautus un grāvjus. Šoziem Zemgalē mūsu grupas dalībnieki apmeklēja 23 šādas vietas, un 9 no tām novērots vismaz 12 ūdensstrazdu, 10 putnu tika noķerts un 8 no tiem apgredzenoti. Divi putni jau bija gredzenoti iepriekšējā gada ziemā tajās pašās vietās. Tas liecina par ūdensstrazdu uzticību savām ziemošanas vietām. Vienu šīs sugas putnu novērojām Bauskas apriņķa Iecavā, turpat netālu pie Grienvaldes dzirnavām, vēl trīs – Dobeles apriņķī, divus ūdensstrazdus atradām Naudītē, pa vienam – pie Gulbju dīķa Tērvetē, Mežmaliešos, Penkulē. Nakšņojošos putnus redzējām arī Augstkalnē un Anneniekos (zem vecā akmens tilta pār Balžiņu), kas dienas laikā vairs nav ūdensstrazdiem piemērotas vietas hidroelektrostaciju dēļ. Jau vairākas ziemas ūdensstrazdu nav Kroņaucē tā paša iemesla dēļ.
Ja jūs interesē kaut kas vairāk par putniem, varat apmeklēt Jelgavas ornitologu grupas sanāksmes, kas notiek pie docenta Gunāra Pētersona LLU Veterinārmedicīnas fakultātē K.Helmaņa ielā 8. Nākamā sanāksme – otrdien, 4. februārī, pulksten 17. Tagad grupai ir arī vispasaules tīmekļa mājaslapa: .
