Lauku tūrismā nozīmīgākais notikums mūsu valstī ir Latvijas lauku tūrisma asociācijas «Lauku ceļotājs» organizētā starptautiskā lauku tūrisma konference «Ilgtspējīgais tūrisms laukos – problēmas un risinājumi».
Lauku tūrismā nozīmīgākais notikums mūsu valstī ir Latvijas lauku tūrisma asociācijas «Lauku ceļotājs» organizētā starptautiskā lauku tūrisma konference «Ilgtspējīgais tūrisms laukos – problēmas un risinājumi».
Šogad tā pulcēja vēl vairāk lauku tūrisma uzņēmēju, ministriju un banku speciālistu, pašvaldību pārstāvju, kā arī lauku tūrisma profesionāļu no citām valstīm nekā piecos iepriekšējos gados. Rīgas Kongresu namā sanāca un sabrauca pāri par 300 ieinteresēto. «Lauku ceļotāja» prezidente Asnāte Ziemele ir gandarīta, ka konferences apmeklētāju skaits ar katru gadu kļūst lielāks, un tas liecina par nozares popularitātes celšanos un attīstību arī mūsu valstī. Prezidentei bija ar ko lepoties, jo statistikai un citai informācijai, kas ir asociācijas rīcībā, Latvijas lauku tūrisma nozarē ir pozitīvas tendences. Protams, netrūkst arī problēmu un neatrisinātu jautājumu. Par visu stāstīja «Lauku ceļotāja» darbinieki un aicinātie viesi.
«Uzņēmējs, piedāvājot atpūtu laukos, var pats meklēt tūristus, tomēr iesācējiem iegūt popularitāti vieglāk ir kopā ar mums. Svarīga ir arī pati piederība asociācijai, kas vēsta par atbilstošu kvalitātes līmeni,» iesākot pārskatu par lauku tūrisma attīstību Latvijā sacīja A.Ziemele. Šogad «Lauku ceļotājam» pievienojies 50 jaunu biedru, un kopējais viņu skaits jau ir 210. Ikviens lauku tūrisma topošais vai jau esošais uzņēmējs tur var saņemt kvalitatīvas konsultācijas dažādos jautājumos, tostarp projektu sagatavošanā SAPARD un Nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības atbalsta programmas saņemšanā.
Vēlas pirti un atšķirtību
Vasaras vidus. Tveice. Vai arī ziema. Visapkārt balts sniegs… Laiks, kad pilsētnieki daudz vairāk nekā citos gadalaikos alkst izrauties no bloku daudzdzīvokļu mājas gūsta un atpūsties lauku klusumā. Viņi noilgojušies vienatnē vai ar ģimeni kādas dienas vai pat nedēļas pavadīt ziedošu pļavu un mežu tuvumā, grib nopērties pirtiņā, veldzēties upītē vai arī izbaudīt ziemas priekus tādā vietā, kur cilvēks cilvēkam nekāpj uz galvas. Kādas iespējas paveras mūsu lauku viesiem piepildīt savu vēlēšanos? A.Ziemele zina teikt, ka ar katru gadu aug lauku tūrismā nodarbināto zemnieku saimniecību un piedāvāto gultasvietu skaits. Tā 1999. gadā 116 saimniecību piedāvāja lauku tūrisma pakalpojumus, bet gultasvietu skaits valstī ceļotājiem bija 732, pērn tūristi varēja izvēlēties, kuras no 240 zemnieku saimniecībām pakalpojumus izmantot. Savukārt tūristiem atvēlēto gultasvietu skaits jau palielinājās līdz 3790. Lauku miera cienītāju pieprasītākie pakalpojumi ir pirts, svinības, aktivitātes, ēdināšana, ūdens tuvums un, kas būtiski, atšķirtība. Interesantākais, ka uzņēmēji nav «nekādi vakarējie». Viņi, apzinādamies tūristu «vājības», apsviedīgi piedāvājuma topa augšgalā nostādījuši tieši pirti, tad kamīnu, iespēju peldēties, makšķerēt, izbraukt ar velosipēdu, jāt ar zirgu. Daudzi saimnieki apguvuši svešvalodas, lai viesmīlīgi varētu uzņemt arī ārzemju tūristus. Un tas ir gudri, jo pie mums ciemos ierodas aizvien vairāk potenciālo Latvijas krāšņās, sakoptās un ekoloģiski tīrās dabas ainavas mīlētāju no tuvām un tālām zemēm. Te nu lauciniekiem jāuzmanās, lai viņu piedāvātā mītne nekļūtu par iecienītu «tusiņu» vietu, kurā izklaidīgie atpūtnieki pēc kārtējās ballītes atstāj mēslu kaudzes.
«Diemžēl Latvijā ir dārgāka dzīve nekā kaimiņvalstīs, tādēļ arī lauku tūrisma pakalpojumu cenas par zemām nenosauksi,» apstiprina A.Ziemele.
Prezentēts jaunais katalogs
Konferences noslēgumā tika prezentēts jaunais katalogs «Atpūta laukos 2003». Tajā iekļautas asociācijas «Lauku ceļotājs» pārlūkotās 264 atpūtas vietas Latvijā, Lietuvā un Igaunijā – lauku, brīvdienu, viesu mājas, viesnīcas, pilis un kempingi. Lai rosinātu cilvēkus apceļot Baltiju, katalogā atrodama Baltijas valstu karte ar desmit tūrisma maršrutiem.
Katalogā apskatāmās vietas Kurzemē un Vidzemē brīžam var pat pārsteigt. Ko tik čaklie lauku saimnieki ir sadomājuši! Turpretī Zemgales piedāvājumu sākumā pat nevar pamanīt. Un kā lai pamana? Vidzemes piedāvājumu izklāsts aizņem vairāk nekā 30 kataloga lappušu, bet ar Zemgales četrām lappusēm jāspēlē paslēpes. Diemžēl… Mūsu reģionā ir liela bagātība – auglīga zeme tradicionālajām lauksaimniecības kultūrām. Zemgalieši lauku tūrisma attīstības projektu ziņā nav bijuši aktīvi.
Vilces pagasta «Upmaļi» – mednieku nams ar guļbaļķu pirtiņu lauku klusumā – un Valgundes pagasta «Vērpji» ir vienīgās katalogā aprakstītās viesu mājas Jelgavas rajonā. Pieminētas arī lauku mājas «Līči», «Kalna Būriņi» un kempings Pēterlauku dzirnavās. Acīmredzot vairāk mums pagaidām nav ar ko lepoties. Tas nozīmē, ka lauku tūrisma vieta vēl ir brīva. Droši vien tas tā nebūs ilgi. Lauku saimnieki ar «čuju» rīkosies un būs tādi kā «Upmaļu» saimnieces Ineses Ripickas receptē: «Ir jābūt pacietīgam, jāmīl cilvēki un jāstrādā!»
