Jelgavas Cukurfabrikas biešu pārstrādes sezonas pēdējā dienā Lielupē ievadīto notekūdeņu analīžu rezultāti liecina, ka krietni pārsniegta pieļaujamā piesārņojuma norma.
Jelgavas Cukurfabrikas biešu pārstrādes sezonas pēdējā dienā Lielupē ievadīto notekūdeņu analīžu rezultāti liecina, ka krietni pārsniegta pieļaujamā piesārņojuma norma.
Jelgavas Reģionālās vides pārvaldes (JRVP) direktors Hardijs Verbelis stāsta, ka pēdējā biešu pārstrādes sezonas darba dienā, 20. janvārī, Cukurfabrika skalojusi sistēmas. Todien noņemto Lielupē ievadīto notekūdeņu analīžu rezultāti liecina par vairākkārtīgu pieļaujamo piesārņojuma normu pārsniegšanu.
Ķīmiska skābekļa patēriņa norma ir 125 miligrami uz litru ūdens, taču Cukurfabrikas notekūdeņos tā bija vairāk nekā 2000 miligramu uz litru. Krietni vairāk nekā konstatēts analīžu paraugos rudenī. Lielupē novadīti, visticamāk, cukurbiešu pārstrādes sistēmu skalošanas ūdeņi, kas varētu saturēt augstu cukura līmeni. Šīs cukuru saturošās organiskās vielas, savienojoties ar upes ūdeni, noārda skābekli, un zivīm vairs nav ko elpot. Pērnā gada septembra sākumā, kad fabrika sāka biešu pārstrādes sezonu, Lielupē bija vērojamas beigtas zivis, kuru nāvi, iespējams, izraisīja kādu toksisku vielu noplūde no Cukurfabrikas. Šoreiz JRVP nav ziņu par zivju bojāeju.
H.Verbelis šonedēļ ticies ar Cukurfabrikas jauno vadību, kas vainu atzinusi. Uzņēmumam par nodarīto kaitējumu videi piespriests maksimālais administratīvais sods – 150 latu. Tas var šķist neliels, taču uzņēmums ik gadu ir spiests maksāt dabas resursu nodokli, kas 2001. gadā, ņemot vērā pārkāpumus, Cukurfabrikai bijis apmēram 90 000 latu.
H.Verbelis piebilst, ka zivju slāpšanu Lielupē novēroja laikā, kad upi klāja bieza ledus kārta un bļitkotāji nebija izcirtuši pietiekami daudz āliņģu. Tiesa, slāpšana novērota nevis Jelgavā, bet Kalnciemā un citviet.
