Var uzskatīt, ka Eirovīzijas dziesmu konkurss izaudzis no Sanremo dziesmu festivāla.
Var uzskatīt, ka Eirovīzijas dziesmu konkurss izaudzis no Sanremo dziesmu festivāla.
Visvairāk uzvaru Eirovīzijas dziesmu konkursā ir Īrijai – tā bijusi labākā 7 reizes. No 1992. līdz 1994. gadam Īrija uzvarējusi trīs reizes pēc kārtas. Lielbritānija uzvarējusi 5 reizes, otrajā vietā tā bijusi 15 reižu. Beļģija, Norvēģija un Somija bijusi otrā 8 reizes. 5 reizes uzvaras laurus plūkusi arī Luksemburga un Francija, Nīderlande un Zviedrija par labāko atzīta 4 reizes.
Eirovīzijas dziesmu konkursa vēsturē par sekmīgāko tiek uzskatīts Īrijas mūziķis Džonijs Logans (Jonny Logan). Viņš Eirovīzijā uzvarējis trīs reizes (divas kā dziedātājs un vienu kā autors).
Par slavenāko Eirovīzijas dziesmu konkursa uzvarētāju var uzskatīt zviedru grupu «ABBA». Tieši uzvara 1974. gada Eirovīzijas konkursā ar dziesmu «Waterloo» veidoja pozitīvu pavērsienu grupas karjerā un atnesa tai lielu popularitāti.
Dažādās auditorijās bijušas diskusijas par to, kāda nozīme ir uzstāšanās kārtas numuram Eirovīzijas dziesmu konkursos. Ir doma, ka ne īpaši veiksmīgs ir 13. kārtas numurs, jo tikai divas reizes uzvarējuši to valstu pārstāvji, kas uzstājušies trīspadsmitie. Iespējams, skatītāji māņticības dēļ nebalso par 13. numuru. Apspriests arī jautājums, vai izdevīgāk uzstāties sākumā vai beigās un starp kādām valstīm – radniecīgām vai mentalitātē svešākām.
2000. gadā Latvijai bija 21. uzstāšanās kārtas numurs, 2001. gadā – 9., bet 2002. gadā – 23. 2002. gadā pirms Latvijas dziedāja Slovēnija, bet pēc Latvijas – Lietuva. Pēc šīs triju gadu pieredzes varētu secināt, ka mums veiksmīgāki ir pēdējie, nevis sākuma uzstāšanās kārtas numuri.
Vairākums Eirovīzijas dziesmu konkursa dziesmu ir par mīlestību.
Divas trešdaļas dziesmu parasti tiek dziedātas angļu un franču valodā. Tiek uzskatīts, ka tieši tās nodrošina dziesmām panākumus.