Pamazām no Jelgavas sejas nozūd ēkas, kas ir bijušas sava laika pilsētbūvniecības paraugi, bet to saglabāšanai pašvaldībai un privātīpašniekiem pietrūkst nepieciešamā finansējuma.
Pamazām no Jelgavas sejas nozūd ēkas, kas ir bijušas sava laika pilsētbūvniecības paraugi, bet to saglabāšanai pašvaldībai un privātīpašniekiem pietrūkst nepieciešamā finansējuma.
Laiku pa laikam pilsēta atgriežas pie jautājuma, kā tiek būvēts, vai – gluži otrādi – palaists postā jau kādreiz uzbūvētais. «Ziņas» jau ir rakstījušas, ka acīm redzams ir pēdējos gados iesāktais celtniecības bums, ko varētu saistīt ar iedzīvotāju labklājības kāpumu. Viss jau būtu labi, ja vēlmei būvēt vai, gluži pretēji, nojaukt sekotu arī apziņa, ka jāievēro likumi. Ja reiz prasa, ka jāsaskaņo un jāsaņem atļauja uzbūvēt pat kaimiņu zemesgabalus atdalošu sētu, tad nopietnas jaunbūves uzcelšana vai nojaukšana ir tāds pats svarīgs, ar būvniecību saistīts pasākums, uz ko attiecas visi šīs nozares likumi un noteikumi, patīk tas kādam vai ne.
Nedaudz priekšvēstures
Pašvaldības uzņēmuma «Nekustamā īpašuma pārvalde» (NĪP) saimnieciskā darbība vistiešākajā veidā ir saistīta ar tās pārziņā esošo namu apsaimniekošanu. Līdzekļu robežās tas arī tiek darīts. Taču naudas ir maz, tāpēc pārvaldes apsaimniekojamās ēkas pamazām bojājas. Ar laiku dzīvošana tajās kļūst neiespējama. Šajos gadījumos pašvaldība savu iespēju robežās iemītniekiem ierāda kādu citu dzīvesvietu. Bet paliek jautājums – ko darīt ar dzīvošanai nederīgo tukšo māju? Protams, jānojauc! Tāda būtu loģiska atbilde. Tam, bez šaubām, var piekrist, tikai ar piebildi, ja tiek ievērotas jau minētās likumu normas un ņemts vērā ēku vēsturiskais statuss.
Pārvaldes aprūpējamo sarakstā jau ilgāku laiku ir divas avārijas ēkas Zirgu ielā 33 un J.Asara ielā 5a. Pērn 10. oktobrī Domes deputāti nolēma tās nojaukt. Viss jau būtu kārtībā, ja vien nebūtu iznācis kā populārajā teicienā: «Gribējām kā labāk, iznāca kā vienmēr…». Kā saka NĪP speciālisti, bilancē abas ēkas saņemtas bez norādījuma, ka tās ir iekļautas aizsargājamo vēstures un arhitektūras pieminekļu sarakstā.
Vai patvaļīga nojaukšana?
Šajās dienās sākusies ļoti aktīva ēkas Zirgu ielā 33 nojaukšana, un šodien, iespējams, tā jau ir nolīdzināta līdz ar zemi.
Būvniecības likumā skaidri definēts, kas ir patvaļīga būvniecība: būvdarbi, kas tiek veikti bez akceptēta būvprojekta vai būvatļaujas. Ēkas vai būves nojaukšana saskaņā ar šo likumu ir būvdarbi, kuriem vajadzīgi saskaņojumi un atļaujas no pašvaldības Būvvaldes. Ja ēka iekļauta valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā vai ir vecāka par 50 gadiem, jāsaņem saskaņojums Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā (VKPAI), jāizstrādā nojaukšanas projekts, pēc tam droši var doties saņemt atļauju tukšās, vecās mājas nojaukšanai.
Kā «Ziņas» noskaidroja, Būvvaldē atļauja vai saskaņojums par šo ēku nojaukšanu nav saņemts. Taču visi dokumenti tam sagatavoti, neesot vienīgi saskaņojuma ar VKPAI. Citiem vārdiem, ikviens, kas ēkas nojauc šajā brīdī, dara to nelikumīgi.
NĪP direktora vietnieks Uldis Lazdiņš «Ziņas» informē, ka nojaukšanas darbi esot sākušies stihiski, pēc presē nonākušās informācijas par to, ka ēka paredzēta nojaukšanai. Ja arī pārvalde kaut ko ir darījusi, tad tikai tāpēc, lai nestabilās konstrukcijas neuzgāztos uz pašu nojaucēju galvām. Vien jāpiebilst, ka attiecīgais pašvaldības lēmums «Ziņās» bija publicēts 11. oktobrī, bet aktīva nojaukšana sākās pavisam nesen.
Domstarpības statusa noteikšanā
Kā «Ziņām» paskaidroja Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Jelgavas pilsētas inspektore Gunta Skulte, nosakot ēkas statusu, inspekcija ievēro 1998. gada decembrī «Latvijas Vēstnesī» publicēto valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu, kurā ar numuru 7433 valsts nozīmes pilsētbūvniecības kategorijā iekļauts Jelgavas pilsētas vēsturiskais centrs ar 18. līdz 19. gadsimtā celtajām ēkām. Sarakstā ir arī visa Zirgu iela, bet kā vietējās nozīmes pieminekļi mājas J.Asara ielā 3 un 7. Savukārt nama J.Asara ielā 5a iepriekšējā adrese ir bijusi Vecpilsētas ielā 78, un uz to arī attiecas aizsargājamās statuss.
Nedaudz atšķirīga informācija par ēku Zirgu ielā 33 un J.Asara ielā 5a statusu ir atrodama 2001. gada decembrī apstiprinātajos Jelgavas apbūves noteikumos, kur ar Kultūras ministrijas 1994. gada pavēli iekļauti 22 valsts un 56 vietējas nozīmes arhitektūras un pilsētbūvniecības pieminekļi. Tajos šīs ēkas nav minētas, kaut gan, pēc redakcijas rīcībā esošās informācijas, saraksts ir saskaņots ar VKPAI, kas apgalvo, ka abas ēkas ir aizsargājamo statusā. Tas nozīmē, ka pašvaldība pieņēmusi lēmumu par šo ēku nojaukšanu, nenoskaidrojot līdz galam to vēsturisko statusu. Pat ja tām nav nekādas vēsturiskās vērtības, neskaidrības un domstarpības ir acīmredzamas.
Pildot lēmumu
NĪP, kuras apsaimniekošanā ir minētās ēkas, atbilstoši domnieku lēmumam sagatavojusi dokumentus nojaukšanas atļaujas saņemšanai, tikai, kā jau minēts, nav saskaņojuma ar VKPAI. Trešdienas pēcpusdienā «Ziņas» pārliecinājās, ka no daudzstāvu ēkas Zirgu ielā 33 nekas daudz vairs nav atlicis, jo ļoti aktīvi nojaukšanā strādājusi ar laužņiem un veseriem bruņojusies brigāde, kas daudzmaz veselos ķieģeļus krāva kravas automašīnā. Uz «Ziņu» jautājumu, vai šeit darbojas kāda «bomžu» grupiņa, skanēja atbilde, ka viņi strādā būvfirmas «Zemgaļi» uzdevumā un ka tā neesot nekāda pašdarbība. Būvfirmas «Zemgaļi» vadība, kurai ar NĪP ir apakšuzņēmēja līgums par ēku nojaukšanu, uz «Ziņu» jautājumu, vai nojaukšanā patiešām strādā tās darbinieki, atbildēja, ka tas nevarot būt. Varbūt to darot kādi garāmgājēji vai vienkārši tie, kuriem nepieciešami būvmateriāli. Savukārt par attiecīgās nojaukšanas atļaujas saņemšanu ir jārūpējas pasūtītājam.
Nobeiguma vietā
Būvniecības likumā sacīts: «Ja būve ir pilnīgi vai daļēji sagruvusi vai nonākusi tādā stāvoklī, ka tās lietošana ir bīstama, vai tā bojā ainavu, īpašniekam saskaņā ar attiecīgās pašvaldības lēmumu tā jāsakārto vai jānojauc atbilstoši Civillikuma 1084. panta noteikumiem – katram būves īpašniekam, lai aizsargātu sabiedrisko drošību, jātur sava būve tādā stāvoklī, ka no tās nevar rasties kaitējums ne kaimiņiem, ne garāmgājējiem, ne arī tās lietotājiem.» Tāpēc joprojām neatbildēts ir jautājums, kāpēc kopš pērnā gada 10. oktobra, kad tika pieņemts lēmums ēku nojaukt, nav izdarīts tajā pašā likumā tālāk sacītais: «Lēmums par būves nojaukšanu saskaņojams ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju, ja ēka iekļauta valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā vai ir vecāka par 50 gadiem.» Domājams, ka neviens neapšaubīs to, ka, pat ja ēkas nebūtu iekļautas aizsargājamo sarakstā, to vecums būs stipri vien lielāks par likumā noteikto.
Šajā jomā steigšus ir jāievieš skaidrība, jo līdzīgs liktenis draud vēl daudzām pirmskara apbūves ēkām.
