Lauku saimnieki paši liek nojaust, kas viņus visvairāk interesē. Mēs pielāgojamies un jau šajā sezonā piedāvājam jaunus pakalpojumus, teic Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības atbalsta centra Jelgavas biroja vadītāja Anna Liscova.
Lauku saimnieki paši liek nojaust, kas viņus visvairāk interesē. Mēs pielāgojamies un jau šajā sezonā piedāvājam jaunus pakalpojumus, teic Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības atbalsta centra Jelgavas biroja vadītāja Anna Liscova.
Kā zināms, tradicionālajai lauksaimniecībai ir sezonāls raksturs, un tur neko nevar darīt. Taču visi zemnieki kā allaž neaktīvajā ziemas periodā aicināti papildināt savas zināšanas kā semināros, tā konsultācijās. Tagad īpaši aktualizējusies biznesa plānu izstrāde, lai, piemēram, iegūtu Eiropas Savienības dāsno līdzfinansējumu SAPARD. Nebūt nevar apgalvot, ka lauku saimniekam ziemā ir garlaicīgi un viņš līdz ar saviem laukiem devies ziemas miegā. Arī aukstajos mēnešos daudzi Jelgavas rajona zemnieki aktīvi darbojas, papildinot savas zināšanas, kuru nekad nav par daudz.
Te lauciniekam nāk pretī Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības atbalsta centra Jelgavas biroja seši darbinieki, vienmēr labi pārdomājot, kas saimniekiem visvairāk vajadzīgs. «Ceram uz zemnieku atsaucību, piedāvājot vēl nebijušas izglītošanās iespējas,» intriģē A.Liscova. Un atklāj, ka šajā sezonā pirmo reizi Jelgavas biroja darbinieki dodas uz pagastiem un stāsta par lauku ļaudis interesējošām tēmām bezmaksas semināros. «Apmeklētība aug. Aktīvi semināros piedalās Vilces, Valgundes, Glūdas, Līvbērzes un citu pagastu zemnieki. Pateicoties labai sadarbībai, ar dažiem pagastiem jau esam noslēguši līgumu,» uzsver A.Liscova. Zināšanas papildināt semināros pārsvarā nākot lauku saimnieki pusmūža gados. Taču arī lauku jaunatne ir atdzīvojusies. Ir vērojamas jaunas tendences, piemēram, uz izglītojošiem pasākumiem par SAPARD, nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības attīstības programmu, grāmatvedību līdzi «vecajiem bukiem» nāk bērni.
Tuvojoties ziemai, Jelgavas biroja darbinieki lauzīja galvas: ko šoreiz stāstīt lauciniekiem? Aukstākajā gadalaikā birojs aktīvi rīko konsultācijas un seminārus augkopībā, lopkopībā, grāmatvedībā un ekonomikā. Taču pie durvīm klauvē vēl viens jaunums. A.Liscova teic, ka tūdaļ šajā sezonā sāksies apaļā galda diskusijas par lauku ekonomikas dažādošanu. Tā, omulīgi sarunājoties, var iegūt vērtīgu pieredzi, apmainīties ar informāciju, kas tiks likta lietā, organizējot sava lauksaimniecības uzņēmuma turpmāko darbību.
Savukārt vasarā teorētiskās mācības nomainīs Jelgavas biroja rīkotās lauka dienas un dažādi demonstrējumi, lai zemnieki savām acīm pārliecinātos, kādas ir dažādu lauksaimniecības kultūru «rakstura īpašības».
«Viegli pamanīt, ka lauksaimniekus visvairāk interesē grāmatvedības kārtošana. Sarežģīta, atbildīga, bet vajadzīga lieta. To palīdzēt apgūt apņēmušās arī dažādas nevalstiskās organizācijas. Arī par SAPARD konsultējas daudzi,» norāda A.Liscova. Starp citu, Jelgavas biroja speciālisti līdz iepriekšējās kārtas SAPARD projektu iesniegšanas gala termiņam, kas bija 15. janvārī, krietnu savu zināšanu artavu bija ieguldījuši desmit projektu izstrādē. Tie visi tika iesniegti Zemgales Reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē, un nu atliek vien gaidīt Lauku atbalsta dienesta Rīgā akceptu un sākt projekta realizāciju. Jāuzsver, ka nākamais projektu iesniegšanas gala termiņš, lai pretendētu uz SAPARD, ir 15. aprīlis. «Mūsu speciālisti jau strādā pie zemnieku projektiem, kas tiks iesniegti līdz aprīļa vidum. Ir pat izveidojusies rinda, tādēļ visiem lauku saimniekiem, kas, vēloties pretendēt uz Eiropas Savienības līdzfinansējumu, sava projekta izstrādi grib uzticēt mums, lūgums nekavēties un pieteikties laikus. Baidos, ka pēdējā brīdī noslogotības dēļ vajadzēs atteikt,» aicina Jelgavas biroja vadītāja.
A.Liscova pauž gandarījumu, ka uz semināriem ierodas zemnieki arī no citiem rajoniem. Jūtot atbalstu, vairāk gribas ģenerēt jaunas idejas un pasākumus, lai apmierinātu dažādo lauku saimnieku intereses. Zīmīgi, ka Jelgavas birojam padomā ir rīkot mācības kursu par mākslīgo (dīķi un karjeri) un dabīgo ūdenstilpju apsaimniekošanu, tas ir, vēžu un citu ūdens dzīvnieku audzēšanu. «Mūsu rajonā ir tik daudz karjeru, kas aizmirsti stāv vientuļi pilnīgi neapsaimniekoti. Grēks šīs ūdenstilpes neizmantot. Turklāt par vēžu audzēšanu domājuši daudzi, jo, raugi, Eiropas tirgus vēl ir brīvs, un vēzis – tā ir delikatese, ekoloģiski tīrs produkts,» saka A.Liscova. Visus tos, kurus ieinteresēja ūdenstilpju apsaimniekošana, Jelgavas biroja speciālisti aicina uz pirmo pasākumu par šo tēmu – 14. februārī pulksten 10 Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības atbalsta centrā daudz ko interesantu par to stāstīs profesors Augusts Ārens.
Visbeidzot A.Liscova brīdina, ka laikus zemniekiem jāuzzina, kādus jaunumus sola Eiropas Savienība. Stāvot pie tās durvju sliekšņa, dažus savienības noteikumus mūsu saimniekiem jāsāk pildīt jau šogad, piemēram, lopu uzskaitē un zemes platību saskaņošanā. Tādēļ nedrīkst pasīvi stāvēt malā, jāseko notiekošajam līdzi. Arī Jelgavas birojs pavasarī rīkos informatīvus pasākumus par Eiropas Savienību.
Nu ir skaidrs – iespēju aktīvi darboties arī ziemas aukstajās dienās netrūkst. Lauksaimniekiem tās noteikti jāizmanto!
