Pirmdiena, 4. maijs
Vizbulīte, Viola, Vijolīte
weather-icon
+22° C, vējš 2.68 m/s, R vēja virziens
ZZ.lv bloku ikona

Kāda būs kosmosa pētījumu nākotne?

Pēc kosmosa kuģa «Columbia» traģēdijas, kad, tam sabrūkot Zemes atmosfērā, gāja bojā septiņi astronauti, parādījušās bažas par kosmosa pētījumu nākotni.

Pēc kosmosa kuģa «Columbia» traģēdijas, kad, tam sabrūkot Zemes atmosfērā, gāja bojā septiņi astronauti, parādījušās bažas par kosmosa pētījumu nākotni. NASA pēc traģēdijas paziņoja par savu pārējo trīs daudzkārt izmantojamo kosmosa kuģu ekspluatācijas apturēšanu, līdz tie būs rūpīgi pārbaudīti un zinātnieki būs pārliecināti, ka lidaparāti ir droši izmantojami. Līdz ar to turpmākās piegādes starptautiskajai kosmosa stacijai būs atkarīgas no Krievijas kosmosa kuģiem. Daži kritiķi pēc «Columbia» traģēdijas aicināja pārtraukt kosmosa izpētes programmu, norādot, ka rezultāti nav lielā riska un izdevumu vērti.
Tomēr eksperti norāda, ka pētījumi (gan ar Habla kosmosa teleskopu, gan kosmosa kuģu apkalpju veiktie) ir svarīgi nākotnes astronautiem un arī Zemei.
Uz kosmosa kuģiem un starptautiskajā kosmosa stacijā veikto pētījumu tūlītējs izmantojums, iespējams, nav acīmredzams, taču Visuma izpēte palīdz izstrādāt jaunus ceļojumus kosmosā un arī sniedz papildu informāciju par ikdienas problēmām un Zemes.
ASV Mērilendas Universitātes kosmiskās aviācijas inženierzinātnes profesors Deivids Etkins uzskata, ka kosmiskie pētījumi ir ieguldījums cilvēces nākotnē.
«Ja jūs iestādāt augu, pirmā lieta, ko darāt, kad novācat ražu, ir atliekat sēklu nākamajam gadam. Jebkāda veida pētījumi patiešām ir sēklas graudi nākotnei,» sacīja D.Etkins.
Vairākkārt izmantojami kosmosa kuģi, kas ir būvēti, lai ātri nokļūtu kosmosā un tiktu atpakaļ, ir palīdzējuši ne tikai uzbūvēt un apgādāt starptautisko kosmosa staciju. Tikai ar to palīdzību bijusi iespējama Visuma izpētē izmantotā Habla teleskopa uzturēšana.
«Bez kuģiem Habla teleskops nekad nebūtu uzstādīts,» norādīja ASV Mērilendas Kosmosa teleskopa zinātnes institūta astronoms Pīters Stokmens.
1999. gadā kosmosa kuģis «Columbia» nogādāja orbītā rentgena staru observatoriju, ko izmanto melno caurumu, Piena ceļa galaktikas struktūras pētīšanā un citu galaktiku meklēšanā šķietami tukšās debess vietās.
«Tas bija milzīgs satelīts un, iespējams, nekad netiktu pacelts bez vairākkārt izmantojama kosmosa kuģa jaudas,» piebilda P.Stokmens.
P.Stokmens, kas strādā pie nākotnes orbītu teleskopu projektiem, sacīja, ka tie tiks veidoti mazāki, līdz ar to teleskopus varētu kosmosā nogādāt ar raķetēm. «Es domāju, ka tuvākajos gados astronomija nebūs tik atkarīga tieši no vairākkārt izmantojamu kosmosa kuģu programmas,» viņš minēja.
Ar Habla teleskopu un citiem instrumentiem veiktie pētījumi nodrošina ko vairāk par interesantiem attēliem, norādīja D.Etkins. «Ja pastāv kāds galvenais jautājums par eksistenci, tad tas ir – no kurienes mēs radāmies, no kurienes radās Visums, ko mēs šeit darām un uz kurieni virzāmies,» viņš jautāja.
Taču, ja šie jautājumi ir samērā ezoteriski, vairākkārt izmantojamu kosmosa kuģu misijas ir arī nodrošinājušas atbildes ar tūlītēju efektu, piemēram, osteoporozes rašanās iemeslus un iespējamu ārstēšanas veidu.
Vienā no vairākkārt izmantojamu kosmosa kuģu ekspedīcijām dažu dienu laikā tika radīta pilnīga un precīza Zemes karte.

ZZ.lv bloku ikona Komentāri

ZZ.lv aicina interneta lietotājus, rakstot komentārus, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro minētos noteikumus, komentārs var tikt izdzēsts vai autors var tikt bloķēts. Administrācijai ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem. Jūsu IP adrese tiek saglabāta.