Partija «Latvijas ceļš» esot pati jauneklīgākā: vidējais tās biedru vecums svārstās no 35 līdz 45 gadiem, taču apmēram trešā daļa ir vecumā līdz 30.
Partija «Latvijas ceļš» esot pati jauneklīgākā: vidējais tās biedru vecums svārstās no 35 līdz 45 gadiem, taču apmēram trešā daļa ir vecumā līdz 30. Acīmredzot tieši tāpēc tai izveidojies ļoti labs kontakts ar skolu jauniešiem. Kā «Ziņām» stāstīja «ceļists», Saeimas prezidija sekretārs Indulis Bērziņš, skolēnus ļoti interesējot Latvijas ārpolitika. Tā, Rīgas skolās, Limbažos un vēl citur, kur viņš aicināts par to skaidrot, pēc stundas stāstīšanas vēl vismaz stundu nākoties atbildēt uz jautājumiem. Turklāt tos uzdodot ne jau tikai pāris «gudrīšu», bet liela daļa auditorijas.
Tieši ar tādu pašu mērķi stāstīt par Latvijas ārpolitiku un dažādo demokrātisko institūciju sadarbību šai jomā 1. ģimnāzijas skolēniem un interesentiem «Jundā» piektdien Indulis Bērziņš bija ieradies Jelgavā un arī «Ziņu» redakcijā. Viņš sacīja, ka skumjo frāzi «Manā laikā gan tā nebija» viņš izrunājot visai cerīgi, jo patiesi, «viņa laikā» neesot jutis tik lielu interesi un izpratni par mācībām kā tagad. Jaunieši apbrīnojami apzinoties, kāda vērtība ir izglītībai. Tieši tāpēc viņa braucienu uz Jelgavu nevarot pieskaitīt priekšvēlēšanu agitācijai, Indulis Bērziņš braucot izglītot nākamos prezidentus, ministrus, politiķus tos, kas Latviju pasaulē vadīs nākamajā gadu simtenī.
Kā Saeimas amatpersonai Indulim Bērziņam pēdējās dienas ir visai trauksmainas neiedomājami skaļa un neadekvāta ir Krievijas reakcija uz nesankcionēto pensionāru piketu pie Rīgas domes.
Es negribu saskatīt aiz katra stūra kādu aģentu, taču šajā notikumā ir pārāk daudz «nejaušu» sakritību vienā dienā, sacīja Saeimas deputāts. Lielais krieviski runājošo pensionāru pūlis, visas iespējamās Krievijas televīzijas un citi masu mediji. Es negribu izsacīt kādus pieņēmumus, jo tiem vajadzīgs pamatojums. Mums ir valsts institūcijas, kam tas viss jānoskaidro.
Pagaidām ir pāragri spriest par notikuma sekām. Kā saka Indulis Bērziņš, vienkārši tas būtu attiecību ar Krieviju iesaldēšana uz laiku. Taču Krievijas Ārlietu ministrijas un prezidenta preses sekretāra Sergeja Jastržembska asā un pavisam neatbilstošā reakcija neļauj deputātam izslēgt telefonu pat sarunas ar žurnālistu laikā, ko citkārt Indulis Bērziņš uzskatīja par nepieklājību. Jo ir jau arī kas noticis. Šodien nebūs ieplānotās «Latvijas ceļa» tikšanās ar Krievijas valdošās frakcijas «Naš dom Rosija» (Mūsu mājas Krievija) vadītāju, bijušo vicepremjeru Aleksandru Šohinu.
Ir ļoti svarīgi politiskajām partijām uzturēt dialogu, saka Indulis Bērziņš. «Latvijas ceļam» tāds ir izveidojies ar Eiropas valstu lielākajām partijām. Šodien būtu bijis solis uz dialoga veidošanu ar vienu no Krievijas ietekmīgākajiem politiskajiem spēkiem. Diemžēl… Atteikums bija korekts, taču fakts paliek fakts augsta ranga politiķu dialogs ir palaists garām.
Tuvojošās Saeimas vēlēšanas, protams, iegrieza sarunu arī prezidenta un deputātu izvēles kārtības lietās. «Latvijas ceļš» ierosināja un joprojām iestājas par pilnīgi (ārēji) maināmiem sarakstiem, ko atbalsta sabiedrības aktīvākā daļa. Jo tie dod iespēju vēlētājam lielākā mērā piedalīties Saeimas veidošanā: balsošanas listi var nemainītu iemest urnā, var tajā svītrot vienus un likt krustiņus citiem uzvārdiem, var arī izdarīt šīs izmaiņas un vēl pierakstīt listē pavisam citus cilvēkus no citām partijām. Taču ierosinājums Saeimā nav atbalstīts. Diemžēl «ceļistu» labos nodomus nav pamanījis arī Valsts prezidents Guntis Ulmanis, viņš likumprojektu atsūtījis atpakaļ cita septiņu «barjerprocentu» dēļ. Taču izmaiņu autori nedomā piekāpties, Satversme neaizliedz labot likumprojektā arī citus, ne tikai prezidenta «izbrāķētos» pantus.
Vēlēšanās tauta uzticas politiķiem. Ja ir kaut mazākā iespēja, mums ir jāiet pretim tautas vēlmēm. Vēlētāji prasa maināmos sarakstus. Kāpēc tos neveidot jau šajās vēlēšanās? Kāpēc? tā saka Indulis Bērziņš. Izdarīsim to, ko varam šodien. Tad vēlētāji mums uzticēsies vēl vairāk. Un vai tad Saeimai var būt kas svarīgāk?
Viens no partiju popularitātes paaugstināšanas ceļiem ir paziņot, ka partija iestājas par visas tautas vēlētu prezidentu. Satversme nedod Latvijas prezidentam daudz pilnvaru. Tie, kas grib tautas vēlētu prezidentu, bet negrib paplašināt viņa funkcijas, pēc Induļa Bērziņa uzskatiem, vienkārši grib patērēt pāris miljonu naudiņas. Savukārt tie, kas apgalvo, ka tautas vēlēts un plašām pilnvarām apveltīts prezidents būs labs un pat labāks, vienkārši melojot. Kā saka «ceļists» Bērziņš, tam ir negatīvs piemērs Lukašenko Baltkrievijā. Bet Andra Šķēles piesauktais pozitīvais Amerikas modelis Āfrikā un Latīņamerikā devis tikai sliktu un nav piemērojams arī postkomunisma valstīs.
Protams, Valsts prezidentam ir liela loma ārpolitikā, taču to viņš īsteno ciešā sadarbībā ar Ārlietu ministriju. Jo nav katram savas prezidenta, ministrijas, parlamenta ārpolitikas. Tā visiem ir viena un visiem arī jārealizē. Tie ir vienoti spēles noteikumi, ko spēles laikā nedrīkst mainīt, uzskata Indulis Bērziņš. Ja mani, piemēram, Šķēle ir uzaicinājis spēlēt dambreti, mēs bīdām kauliņus rūtotajā laukumā un nevar viņš pēkšņi ar dūri triekt man sejā, jo māk arī boksēties. Politika ir spēle ar saviem spēles noteikumiem.
Latvijas ārpolitikā noteicošā ir virzīšanās uz Eiropas Savienību un NATO. Eiropas Savienība tā ir lielāka labklājība visiem, savukārt nav bez NATO citas struktūras, kas spētu mūs aizsargāt. Izvēles iespēju ir maz.
Igauņu raitāko soli uz ES I.Bērziņš skaidro ar viņu politiķu lielāku drosmi. Latvieši ir drosmīga tauta, diemžēl politiķos ievēlējuši bailīgus. Tāpēc arī iznāk skatīties igauņiem pakausī. Jāpaceļas, lai redzam galvām pāri!
