Kamēr ASV cītīgi gatavojas karam un veido alianses, lai tiešā tēmējumā iznīcinātu miljoniem irākiešu, karavāna iet tālāk un uz Latvijas politiskās skatuves iezīmējas arvien vairāk interesantu notikumu.
Kamēr ASV cītīgi gatavojas karam un veido alianses, lai tiešā tēmējumā iznīcinātu miljoniem irākiešu, karavāna iet tālāk un uz Latvijas politiskās skatuves iezīmējas arvien vairāk interesantu notikumu. Lielā mērā tas notiek, pateicoties jaunās valdības uzņemtajiem apgriezieniem, attīrot, reformējot un veidojot politiku «jauno laiku» garā.
Otrdien valdība izskatīja vienu no pēdējo laiku «karstākajiem» jautājumiem, proti, tika lemts par kārtību, kādā tiks privatizētas valstij piederošās daļas a/s «Latvijas Krājbanka». Pēc ne visai plašām diskusijām Ministru kabinets atbalstīja Ekonomikas ministrijas iesniegto priekšlikumu, lemjot, ka valstij piederošās Krājbankas akcijas (32,12%) tiks pārdotas par latiem. 25,01% no bankas pamatkapitāla pārdos vienā paketē atklātā izsolē, nosakot cenu 1,81 lats par akciju. Savukārt 6,6% bankas akciju pārdos Krājbankas darbiniekiem un pensionāriem, kuru pēdējā darbavieta bijusi tieši Krājbanka, nosakot cenu lats par akciju, bet par maksāšanas līdzekli tiks izmantoti privatizācijas sertifikāti. Atlikušais 0,51% akciju tiks atstāts privatizācijas rezervei.
Attiecībā uz šo privatizācijas modeli jau izskanējuši dažādi komentāri, taču, kaut arī tā, izskatās, ka Krājbanka varētu būt viens no tiem retajiem uzņēmumiem, kas tiks privatizēts par naudu, turklāt nodrošinot iespējas piedalīties izsolē visiem, kas to vēlas. Par valdības nevienprātību šajā gadījumā liecināja arī tas, ka balsojumā par Krājbankas privatizācijas modeli «tēvzemieši» un Zaļo un zemnieku savienība atturējās. Acīmredzot tādā veidā lobējot Ventspils intereses, jo šīs nākotnes pilsētas dižgari vēlējās iegādāties Krājbankas akcijas par sertifikātiem. Tomēr, kaut arī balsojums bija šāds, iepriekšējais ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis paudis viedokli, ka Krājbankas privatizācijas variants liecinot par aizmugurisku vienošanos starp valdošajām partijām un visdrīzāk pasīvā kontrolpakete (25,01% uzņēmuma pamatkapitāla) tiks iegādāta par noteikto sākumcenu. Tomēr šāds risinājums izrādīsies iespējams tikai tajā gadījumā, ja «ieinteresētie» būs vienojušies ar visiem potenciālajiem investoriem.
Šonedēļ pēc Sorosa fonda – Latvija un «Delnas» kopprojekta publiskotās informācijas par augošajiem politisko partiju tēriņiem priekšvēlēšanu aģitācijās atkal tika uzsāktas diskusijas par nepieciešamību aizliegt politisko reklāmu elektroniskajos masu informācijas līdzekļos. Būtībā šāda prasība nav nekas jauns, jo lielākajā daļā Rietumeiropas valstu šāds aizliegums jau ir spēkā, tādēļ ka pēc speciālistu atzinuma tieši televīzijas un radio reklāma ir visiedarbīgākā. Par to varējām pārliecināties, aplūkojot 8. Saeimas vēlēšanu rezultātus. Arī Saeimas Korupcijas novēršanas komisijā uzsāktas diskusijas par nepieciešamību mainīt likumus, kas regulē politisko partiju finansēšanas un priekšvēlēšanu aģitācijas kārtību.
Domājams, ka jau tuvākajā laikā Rīgas Domei būs jāpieņem lēmums par rātsnama ieķīlāšanu, lai SIA «Rīgas nami» varētu ņemt kredītu būvniecības pabeigšanai. Jau tagad rātsnama būvniecība aizkavējusies par četriem līdz pieciem mēnešiem, turklāt pat, ja finansējums tiks atrasts, šīs ēkas nodošana ekspluatācijā varētu notikt ne agrāk kā šā gada septembrī. Ēkas būvniecība, pēc speciālistu atzinuma, noteikti jāpabeidz jau šogad, jo darbu atlikšana un objekta iekonservēšana varētu izmaksāt vēl dārgāk. Ja Domes Finanšu komiteja atbalstīs iespēju ieķīlāt rātsnamu, tiks ņemts kredīts septiņu līdz astoņu miljonu latu apmērā, proti, par summu, kāda nepieciešama būvniecības pabeigšanai.
Pēc izstāšanās no starptautiskās kodolprogrammas Ziemeļkoreja trešdien atsāka kodolreaktoru darbību savā teritorijā. Šāds solis tiek pamatots ar nepieciešamību ražot elektroenerģiju, taču ASV un starptautiskā sabiedrība ir nobažījusies, ka Ziemeļkoreja savus reaktorus varētu izmantot kodolieroču ražošanai. Turklāt Ziemeļkorejas amatpersonas paziņojušas, ka gadījumā, ja ASV sāks izvietot savu karaspēku šīs valsts tiešā tuvumā, nav izslēgts preventīvs trieciens. No šā varam secināt, ka pēdējā īstā sociālisma valsts pasaulē ir gatava nopietnai konfrontācijai ar ASV, kas neizslēdz arī kodolkara draudus.
Islama radikāļu teroristiskā grupējuma «Hamas» politiskā spārna līderis Mahmuds Zahars norādījis, ka viņa pārstāvētā organizācija jau tuvākajā laikā demokrātisku vēlēšanu ceļā varētu pārņemt varu pašreizējā palestīniešu autonomijas prezidenta Jasira Arafata vietā. Jāpiemetina, ka tieši «Hamas» ir uzņēmusies atbildību par vairākiem desmitiem teroraktu Izraēlā. Turklāt šī radikālā kustība neatzīst Izraēlas kā valsts pastāvēšanas tiesības, iebilstot pret Arafata plānu radīt Palestīnas valsti līdzās Izraēlai.
Pēc ilgstošām diskusijām pasaules politiskajā kartē notikušas kārtējās izmaiņas, jo beigusi pastāvēt Dienvidslāvijas valsts, kas pārtapusi par Serbijas un Melnkalnes savienību. Šāds veidojums tapis, pateicoties ES, kura uzstājusi, ka iepriekš minētajām bijušajām Dienvidslāvijas republikām jāpaliek vienotā valstiskā veidojumā. Tieši šā iemesla dēļ apstiprināta jauna konstitūcija, kurai atbilstoši turpmāk Serbijas un Melnkalnes savienības parlamentā būs 126 deputātu vietas, kā arī īpaši tiks izveidota piecu locekļu ministru padome.
