Līdz 13. februārim «Kino 19» – «Klavierskolotāja» (pulksten 19.50) un «Nozieguma rēbuss» (pulksten 15.45 un 17.45).
Līdz 13. februārim «Kino 19» – «Klavierskolotāja» (pulksten 19.50) un «Nozieguma rēbuss» (pulksten 15.45 un 17.45).
No brīža, kad austriešu režisoram Mihaelam Hanekem ienāca prātā ekranizēt Efrīdas Jelinekas 1983. gadā uzrakstīto romānu par kādas klavierskolotājas apspiesto jūtu traģēdiju, līdz ieceres īstenojumam un tā triumfam Kannās pagāja15 gadu, un tas lielā mērā skaidrojams ar režisora pārliecību, ka galvenā varone jāspēlē tieši Izabellai Ipērai. Tikai viņa, pēc Hanekes atzinuma, spējīga pilnā mērā atklāt Ērikas acumirklīgo pārvērtību traģismu: vairāk nekā trīsdesmit gadu emociju bada un pazudinošo mirāžu, kas aicina ļauties kārdinājumam visu mūžu liegto izdzīvot vienā acumirklī. Sacīt, ka režisora prognozes trāpījušas desmitniekā, tāpat kā ar jebkuru citu Ipēras un viņas partnera Beno Mažimela spēles īsu aprakstu ir par maz – kamēr filma nav redzēta.
Haneke skaidri zināja, ko grib, un tikpat droši var teikt, ka pirms ķeršanās pie filmas nolūki bijuši skaidri arī trillera «Nozieguma rēbuss» veidotājiem – radīt Sandras Bulokas «melnāko lomu» ar asu mēli un prātu apveltītas un pieredzes rūdītas izmeklētājas veidolā. Nebūtu gan grūti uzminēt, kam par labu nāktu salīdzinājums ar Alfreda Hičkoka «Virvi» un «Ģīboni», kuras tāpat iedvesmojis 1924. gadā notikušais tiesas process pret diviem čikāgiešiem – studentiem, kas slepkavības rūpīgo pēdu jaukšanu skaidrojuši ar vēlmi gūt «intelektuālu piedzīvojumu». Stiprās puses ir arī «Nozieguma rēbusam»: par pārliecinošām epizodēm gādā Goslinga tēlotā ļaundara nestereotipiskums, kas ļauj uzturēt trillera žanram neatņemamo neziņas pilno gaisotni saskaņā ar režisora ieceri, skatītāja nojausmai turot apslēptus nevis slepkavības vaininiekus, bet varasdarba motīvus, kas pakāpeniski atklājas likuma sargātājas un aizdomās turamo kaķa un peles spēlē.
***
Edgars Sauka:
«Klavieskolotāja». Par to, ka šī filma ir jānoskatās, liecina kaut vai tādu aktieru vārdi kā Izabella Ipēra, Annija Žirardo un Beno Mažimels. 2001. gada Kannu festivāla ekstrēmākais darbs, kas tika pie apbalvotākās filmas goda. Rekomendēju visiem, kam patīk provokatīvā kinomāksla. Neatlaidīs vēl ilgi pēc noskatīšanās. Izcili parādīts nelaimīgās profesores erotisko sapņu piepildījums, neiedziļinoties fizioloģiskos sīkumos.
«Nozieguma rēbuss». Neesmu redzējis.
Kristīne Jansone:
«Klavierskolotāja». Neesmu rezējusi.
«Nozieguma rēbuss». Labākais pēdējā laikā redzētais trilleris. Vienkārši jānoskatās. Pēc tā Sandru Buloku noteikti varu ieskaitīt savu iecienītāko aktrišu pulkā. Sižetiski – ieskats jauniešu visatļautības sekās.
