Janvārī Lielbritāniju satrauca ziņa, ka aizturētās vairākas personas, kuras britu policija saista ar cilvēkam nāvējošās indes rīcina atrašanu Londonā.
Janvārī Lielbritāniju satrauca ziņa, ka aizturētās vairākas personas, kuras britu policija saista ar cilvēkam nāvējošās indes rīcina atrašanu Londonā. Kā jau pēdējā laikā dzirdēts, viņi esot saistāmi ar iespējamiem teroristiskajiem aktiem. Kā izrādās, šis Lielbritānijas atradums bijis lielākais kopš 11. septembra notikumiem un policija to vērtējot kā «specifisku draudu» līdzcilvēku mieram un drošībai. Tiek lēsts, ka tikai viens miligrams (grama tūkstošā daļa) rīcina, ieelpots vai ievadīts organismā, var būt nāvējošs. Viens otrs, kas interesējas par padomju specdienestu «specoperācijām», varētu pat atcerēties nu jau tālo 1978. gadu, kad ar šo indi tajā pašā Londonā noindēja bulgāru emigrantu un disidentu Georgiju Markovu, kam indi ievadīja, iedurot ar lietussarga smaili.
Tīrā veidā izdalītu rīcinu uzskata par bioloģisko ieroci, ko var izmantot arī bioterorismam, un Lielbritānijas Slimību kontroles un novēršanas centrs to ierindojis B sarakstā, kur iekļautas vielas, kas rada «vidējus» draudus. Tas esot viegli pieejams un ražojams, taču to grūti izmantot, ja vēlas nogalināt lielu daudzumu cilvēku. Parasti to plāno izmantot, lai saindētu pārtiku. Būtībā neviens nekad un nekādi vēl nav pierādījis, vai minētais atbilst patiesībai, tomēr mūsu valsts amatpersonas ātri vien to ir saistījušas ar bioterorisma vārdu, un, kā izrādās, tepat jau zaļo plašas indes izejvielas plantācijas, jo šis augs neesot nekas cits kā tā paša labi zināmais siltajās zemēs augošā auga, no kura iegūst rīcineļļu, kultūras forma. Ko darīt mūsu amatvīriem, ja ne rīkoties tā, kā viņi jau pieraduši līdzīgos gadījumos, vienkārši ņemt un aizliegt. Tā teikt, nav augu, nav problēmu. Tas jau nekas, ka minētā auga sēklas jau gadiem ilgi bijušas nopērkamas teju vai ikvienā sēklu iegādes vietā, un kaut kā nebija dzirdēts, ka kāds ir mēģinājis pašu augu izmantot kādas «ģiftes» iegūšanai. Tad jau šā paša iemesla dēļ būtu jāaizliedz arī velnābols, jo no tā izdalītais alkaloīds atropīns tiek lietots ne tikai kā ārstniecības līdzeklis, bet dažs labs to izmantojis arī kāda līdzcilvēka aizraidīšanai uz viņsauli.
Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze ir izdevis rīkojumu, kas aizliedz Latvijā tirgot rīcinaugu sēklas. Rīkojums esot tapis saistībā ar informāciju par šā auga sēklu nelikumīgu izmantošanu indīgu vielu izgatavošanā ārvalstīs, kā arī, lai nepieļautu iedzīvotāju saindēšanos ar šādām vielām. Cik zināms, rīcinaugu sēklas Latvijas veikalos ir plaši pieejamas. To laikam apliecinās ikviens dekoratīvo dārza augu speciālists, ka rīcinaugs, par kura sēklu tirdzniecības aizliegšanu ministrs ir izdevis rīkojumu, Latvijā ir plaši izplatīts kā dekoratīvs augs lielākajā daļā apstādījumu. Atliek vien vēl pieņemt lēmumu arī par velnābolu iznīdēšanas kampaņas sākšanu visās grāvmalās, jo, pasarg Dievs, kādam ienāks prātā tā sēklas sākt izmantot pārtikā vai, vēl trakāk, kāds nelīdzsvarots indivīds varētu pārtapt starptautiskā bioteroristā. Un vispār – kāpēc ar īpašu lēmumu neaizliegt mežā augt mušmirēm, jo tās taču satur nāvējošus halucinogēnus, ko dažā kaimiņvalstī jau pamanījušies izmantot īpaša «kaifa» ķeršanai. Tāpat būtu aizliedzams vairums ārstniecības augu, jo to sastāvā ietilpstošās vielas, lietojot pārāk lielās devās, var izraisīt nāvi. Tā teikt, katram gadījumam.
Drīzāk rosību, aizliedzot minētā auga sēklu pārdošanu, ir izraisījusi Zemkopības ministrijas nepārdomātā prakse sajaukt cēloņus ar sekām un vēlēšanās aizskriet pa priekšu pašiem ratiem. Iespējams, ka daudzi atcerēsies gadījumu, ka, izmantojot dažu suņu saimnieku nevērīgo un noziedzīgo attieksmi, tika aizliegtas vairākas suņu šķirnes. Pēc neilga laika tai pašai ministrijai vajadzēja savu pārsteidzību steigšus labot. Var izrādīties, ka arī ar minēto dekoratīvo augu aizliegumu būs jārīkojas tāpat, jo tad būtu jāaizliedz arī daudzi jo daudzi citi augi mežos, pļavās un dārzos.
