Arī tagad daudzviet mazākās lauku skolās ik pirmdienas rītu notiek līnijas, kur visi tiek iepazīstināti ar nedēļas svarīgākajiem uzdevumiem, labākie saņem pa uzslavai, sliktākie – pa nopēlumam u.tml.
Arī tagad daudzviet mazākās lauku skolās ik pirmdienas rītu notiek līnijas, kur visi tiek iepazīstināti ar nedēļas svarīgākajiem uzdevumiem, labākie saņem pa uzslavai, sliktākie – pa nopēlumam u.tml. Padomju Savienības laikos tādās reizēs noteikti bija arī jāpaslavē «vienīgā īsteni pareizā» komunistiskā partija, tādēļ līnijas beidzās ar korī skandētu devīzi: «Ļeņina vārds mūsu sirdīs, partija darbos mūs dzirdi!» Taču dažreiz likās, ka kaut kas īsti pareizi neskan. Lielāko audzēkņu un arī skolotāju acīs lēkāja smieklu velniņš. Izrādījās, ka daži skolēni, kuriem šī «garīgā barība» bija pagalam apnikusi, bija tekstā ieviesuši savus labojumus un skandēja tā: «Ļeņina vārds mūsu sirdīs, partija darbos mūs dzirdīs!»
Gunta Vīksne, pensionēta skolotāja ar vairāk nekā 40 gadu stāžu
