Pagājušā nedēļā 4. pamatskolā notika vecāku sapulce, kas bija veltīta bērnu tālākajai izglītībai.
Pagājušā nedēļā 4. pamatskolā notika vecāku sapulce, kas bija veltīta bērnu tālākajai izglītībai. Skolas direktore Valentīna Maido uz pasākumu bija uzaicinājusi savas kolēģes – 1. ģimnāzijas direktora vietnieces Ilzi Arhipovu un Ilzi Skudru, kā arī 2. ģimnāzijas direktori Ināru Daščinsku.
Kā zināms, 4. pamatskolā mācās audzēkņi no 1. līdz 6. klasei, un patlaban to ir vairāk nekā 1100. Šopavasar 205 no viņiem beigs 6. klasi, un izglītība būs jāturpina kādā citā skolā. Tradicionāli lielākā daļa skolēnu to dara 2. ģimnāzijā, bet nozīmīgs skaits (pērn 55) arī 1. ģimnāzijā. Kura skola kuram bērnam būs labāka šogad? Šis jautājums, protams, dara nemierīgus kā vecāku, tā arī bērnu prātus.
Pēc arhitektoniskā plānojuma 4. pamatskola ir līdzīga 1. ģimnāzijai. Ilze Arhipova uzteica ne vienu vien tagadējo ģimnāzistu, kas ir 4. pamatskolas absolvents. Taču skaidrs, ka vairumam 4. pamatskolas audzēkņu ģeogrāfiski un arī citādu apsvērumu dēļ tuvāk ir 2. ģimnāzija. To varēja manīt pēc vecāku ieinteresētības sapulcē. Kaut arī 1. ģimnāzijas pārstāvji interesanti mācēja pastāstīt par savām otrajām mājām, vairāk uzmanības tika pievērsts 2. ģimnāzijas direktorei, kas ievadā pateica vienu klātesošajiem ļoti pievilcīgu teikumu: «Iespējams, ka bērni, kas šogad iestāsies pie mums parastā ģimnāzijā, pēc sešiem gadiem beigs valsts ģimnāziju.» Kaut gan mācībās, gan dzīvē daudz ir atkarīgs no katra paša, tomēr svarīgi, lai tavas skolas kopējais sekmju rezultāts, mācību atmosfēra būtu labā līmenī. Un te 2. ģimnāzija ir nedaudz priekšā pirmajai. Par to liecina «Ziņās» publicētie centralizēto eksāmenu rezultāti, kā arī negaidīti lielā dokumentu iesniedzēju rinda 2. ģimnāzijas koridorā pagājušajā pavasarī un fakts, ka visi, kas tur gribēja tikt, tā arī netika.
«Ja neatkarīgi no valdību maiņām viss ies, kā paredzēts, un mēs tiešām drīzumā kļūsim par valsts ģimnāziju, tad varēsim rīkot audzēkņu uzņemšanas konkursu, bet tagad mums pēc Izglītības likuma ir jāņem visi, kas atnāk, ja vien skolā vēl ir vieta,» «Ziņām» piebilda Ināra Daščinska. Pēc pašreizējiem apstākļiem ir tā, ka tiem, kas 2. jūnijā nebūs laikus paspējuši iestāties rindā, atliks iet uz kādu citu skolu, kaut arī no viņa mājas lieveņa 2. ģimnāzijas ēka būtu redzama.
Vecākiem bija jautājumi arī par tā saucamajām proģimnāzijas klasēm, jo tādas ir gan 1., gan 2. ģimnāzijā. To būtība ir vienkārša – lai gan skolotājiem, gan pašiem skolēniem būtu vieglāk strādāt, centīgākie bērni ar labākām sekmēm tiek atlasīti divās atsevišķās klasēs. Pieredze rāda, ka tad, ja klasē nav ļoti dažādi motivēti audzēkņi, mācības rit produktīvāk.
Konkursu par iestāšanos vienā vai otrā ģimnāzijā Izglītības likums nepieļauj, un visu izšķirs «dzīvā» rinda 2. jūnijā. Tādēļ nav brīnums, ka pilsētā pat esot izplatījušās baumas, ka par iestāšanos 2. ģimnāzijā jāmaksā divsimt latu kukulis.
Situācija paliek diezgan neskaidra. Kā «Ziņām» teica viena no māmiņām, atliek paļauties vienīgi uz Dievu. Bet varbūt Dieva griba ir, lai mēs vispirms paši vēlētos ieviest zināmu kārtību.
