Lai cūkas cita citai nenokostu asti vai nesaplēstu ausi, ES noteikumi paredz, ka fermeriem ir jānodrošina cūkām kāds prieka objekts.
Lai cūkas cita citai nenokostu asti vai nesaplēstu ausi, ES noteikumi paredz, ka fermeriem ir jānodrošina cūkām kāds prieka objekts.
Sidrabenes pagasta veterinārārsts Jāzeps Pučinskis stāsta, ka, dzīvojot lielākos baros, cūkas bieži kaujas. Ņiprākie kaušļi ir tā saucamie «astu kodēji» – no mātēm atšķirtie sivēni, kas mēģina sadzīvot vienā aizgaldā. «Astu kodējam» ir reflekss. Tas izvēlas kādu sugas brāli un taisnā ceļā dodas pie viņa, lai kārtējo sivēnu atstātu bez astes. Šādi gadījumi mēdz beigties traģiski, jo, nesaņemot tūlītēju palīdzību, sakostais ruksis ātri noasiņo, saimnieks to ir spiests nokaut. Ir fermas, kur sivēniem uzreiz pēc dzimšanas tiek apgrieztas astes, lai vēlāk nebūtu iespējas tās nokost.
«Arī vecākām cūkām parādoties agresivitāte. Tam par iemeslu varētu būt mikroelementu vai olbaltumvielu trūkums organismā, bet es tomēr domāju, ka tas vienkārši ir bara instinkts – kā meža zvēriem. Proti, vājāko un slimāko pārējie necieš,» spriež J.Pučinskis. Paradoksāli, bet cūku dzīve aplokā līdzinās cilvēku dzīvei sabiedrībā, starp tām notiek cīņa par varu. Ganāmpulkā izvirzās cūku vadonis, kas pārējos rukšus komandē. Tiem sivēniem, kas ir tuvāki barvedim, tiek labākas guļvietas aplokā, labāka pieeja pie siles un citas ērtības.
J.Pučinskis atceras, ka vēl pirms divām nedēļām kādā Sidrabenes pagasta zemnieku saimniecībā vienā aizgaldā mītošās desmit cūkas uzbruka un nežēlīgi sakoda vienu savu kaimiņieni. «Šī problēma ir aktuāla, īpaši rūpnieciskajā cūkkopībā,» piebilst veterinārārsts.
Fermās cūkām dod visādas lietas, kas kliedē garlaicību. J.Pučinskis zina teikt, ka ir priekšmeti, kas piesaista cūku uzmanību, novēršot agresivitāti. Šis prieka objekts var būt, piemēram, koka (vēlams bērza) klucītis ar visu mizu. Cūka to labprāt valsta, grauž, spēlējas ar to kā suns vai kaķis. Kuru katru lietu gan nedrīkst dot, lai cūka neapēstu nelabdabīgu priekšmetu. Cūku aplokos kā rotaļlieta tiek ievietota arī nolietota automašīnas riepa vai kopā sasietas divas lejkannas. Tās tiek piestiprinātas pie kūts griestiem un karājas gaisā, taču tā, lai rukšķi tās aizsniedz.
Latvijā cūkām dod dažādas rotaļlietas, bet ir arī fermas, kur tiek spēlēta mūzika (pārsvarā klasiskā), lai arī ar netradicionālu metodi paaugstinātu cūku audzēšanas efektivitāti. Jo, raugi, kolhozos cūku audzēšanas laiks līdz to nokaušanai bija astoņi mēneši, tagad termiņš samazināts līdz sešiem mēnešiem. Tādā veidā vairs pašizmaksu samazināt nevar. Bet izmanīgie saimnieki nepadodas – meklē neparastas alternatīvas.
Latvijas likumi neprasa prieka objektus ieviest cūku fermās, taču tie ir nepieciešami – lai ruksis ruksi nesakož. Oficiālajās instrukcijās fermeriem ieteikts cūkām dot kādu «vides bagātinātāju», kas varētu būt, piemēram, bumba.
Lauku saimnieki visur rūpējas par savu lopu labklājību, lai tiem būtu labi savā vidē. Un uz brīdi aizmirsīsim par joku, ka neviens jau nezina, cik ilgi cūka tā laimīgi spēlētos līdz nāvei aiz vecuma…