Cilvēkiem, kurus ieinteresē psihodrāma, parasti grūti no tās šķirties. Viņi grupu nodarbībās atgriežas atkal un atkal. Ko dalībnieki guvuši no šīs terapijas metodes un kādēļ joprojām turpina darboties psihodrāmā, stāsta viņi paši.
Cilvēkiem, kurus ieinteresē psihodrāma, parasti grūti no tās šķirties. Viņi grupu nodarbībās atgriežas atkal un atkal. Ko dalībnieki guvuši no šīs terapijas metodes un kādēļ joprojām turpina darboties psihodrāmā, stāsta viņi paši.
Palīdz noņemt sasprindzinājumu
Aigars: Es lietoju alkoholu pa vakariem, ne vienmēr, bet diezgan bieži. Liela slodze darbā, mājās, un liekas, ka vakarā tas palīdz noņemt sasprindzinājumu. Tā turpinot, apzinos, ka varu nodzerties. Apmeklējot psihodrāmas nodarbības, zinu droši, ka vismaz divas stundas nedēļā ir tās, kuras noņem sasprindzinājumu un ļauj pārdomāt savu dzīvi. Šis laiks ir tikai mans, un ne ar vienu tajā nav jādalās. Šeit varu salīdzināt savu dzīvi ar citām un mēģināt kaut ko mainīt. Jāteic, ka alkohols nebūt man vairs nav pirmajā vietā.
Grupā atradu savu es
Laura: Par psihodrāmu uzzināju no kolēģes. Tolaik manā dzīvē bija smags periods. Parasti biju aktīva, pašpārliecināta un enerģiska sieviete. Dažu apstākļu sakritības dēļ vienā brīdī jutu lielu vilšanos, nožēlu par to, kas esmu, ko daru, to, ka zaudēju savu vērtību. Pazaudēju savu es. Man nebija stimula kaut ko turpināt mācīties, strādāt, audzināt bērnus. Atnācu uz pirmo nodarbību. Grupā bija tikai daži cilvēki, kas kādu laiku jau apmeklēja nodarbības. Es brīnījos, cik viņi raiti ar visu tiek galā, kā spēj risināt savas domstarpības, bet es tikai raudāju…
Psihodrāmu apmeklēju apmēram gadu. Pa šo laiku esmu paspējusi sakārtot savas domas, nospraust mērķus un daļēji tos jau esmu piepildījusi. Manī radās jauns spēks, jauni domubiedri, kas grūtajā brīdī atbalsta, uzklausa un palīdz izturēt. Tagad jūtu vēlēšanos pilnveidoties garīgi un manī radusies vēlme mācīties augstskolā. Esmu pateicīga grupas vadītājiem un dalībniekiem par to, ka palīdzēja man sākt dzīvi no jauna.
Terapija aptur alkohola tieksmi
Alvils: Man psihodrāmas grupa ir kā otra ģimene. Apmeklēju to jau vairāk nekā gadu. Šajā laikā manā dzīvē noticis daudz pārmaiņu. Attiecības ar sievu un tuvākajiem cilvēkiem uzlabojušās par 80 procentiem. Esmu kļuvis iecietīgāks, iejūtīgāks pret apkārtējiem. Biju liels alkohola cienītājs. Pateicoties grupas terapijai, to vairs nelietoju. Psihodrāma man palīdzējusi kļūt atklātam pret citiem. Esmu iemācījies uzklausīt un palīdzēt ar labu vārdu. Tas ir kā dopings, kas uzlādē visai nedēļai. Mana brīvdiena ir ceturtdiena, kad notiek grupas nodarbība. Mēs visi esam ļoti jauki cilvēki.
Lai iegūtu mieru, jāiziet cauri drāmai
Jelgavniece: Manā dzīvē bija liela krīze. Nejauši tiku uzaicināta līdzi uz psihodrāmas nodarbību. Kad grupai stāstīju par sevi, savu satraukumu, problēmām, izjūtām, manīju, ka tieku uzklausīta, saprasta un uzmundrināta. Izrādījās, ka katrs cilvēks dzīvē ir izgājis cauri labām un sliktām epizodēm, kas atstājušas uz katru no viņiem savu iespaidu. Jutos vientuļa. Mani uzmundrināja, sakot, ka pēc kāda laika spēšu tikt galā ar savām problēmām. Psihodrāmu apmeklēju jau gandrīz gadu. Šis laiks pierāda, cik tas viss man patiesībā bija nepieciešams. Esmu ieguvusi mieru, sapratni, draugus, palīdzību, kļuvusi līdzsvarota, iemācījusies piedot, neturēt ļaunu prātu, vairāk mīlēt cilvēkus, uzklausīt viņus. Vairs neesmu vientuļa. Secināju, ka, lai iegūtu mieru, jāiziet cauri kaut kādai drāmai. Labāk lai tā ir šeit nekā ģimenē, cilvēkos, sabiedrībā, jo tur manu «drāmu» var arī nesaprast un negribēt uzklausīt.
