Šodien, mīlestības svētkos, vārdadienu svin Valentīns. Visiem gaviļniekiem novēlam, lai mīlestība vienmēr aizņem viņu laimes lielāko daļu! Valentīns Girdo, viens no šīsdienas gaviļniekiem, ir specifiskas profesijas pārstāvis.
Šodien, mīlestības svētkos, vārdadienu svin Valentīns. Visiem gaviļniekiem novēlam, lai mīlestība vienmēr aizņem viņu laimes lielāko daļu!
Valentīns Girdo, viens no šīsdienas gaviļniekiem, ir specifiskas profesijas pārstāvis – Jelgavas Kriminālpolicijas Meklēšanas grupas sevišķi svarīgu lietu inspektors. Lai arī Valentīna jaunības sapņi nebija saistīti ar dienestu iekšlietu struktūrās, šajā darbā viņš strādā vairāk nekā divdesmit gadu un savu nodarbi mainīt vairs negribētu.
Pats Valentīns smej, ja no viņa dzīves atņem darbu un gulēšanas laiku, tad pāri paliekot pavisam maz, tāpēc viņš par sapratni un pacietību ir pateicīgs savai ģimenei – sievai Marikai, meitai Jeļenai un dēlam Romānam. «Man ļoti palaimējies ar ģimeni. Sieva ir ļoti saprotoša, saimnieciska, prot visus mājas darbus. Mans darbs aizņem lielu dzīves daļu, ar ko ģimene jau ir samierinājusies,» stāsta Valentīns un apgalvo, ka visos laikos policijā (vai milicijā) lielākā daļa cilvēku strādājusi idejas vārdā. «Tā tas ir arī tagad. Bieži vien darba dēļ gadās aizmirst arī svētkus, brīvdienas. Tā ir pāridarīšana ģimenei, es to apzinos. Sarunājoties ar cilvēkiem, iznāk dzirdēt ne visai glaimojošus vārdus par policijas darbiniekiem. Lai es esmu «ments», taču tāds, kas savu darbu dara pēc sirdsapziņas. Viss krāšņi un vienkārši ir tikai ārzemju mākslas filmās. Ikdiena ir citāda. Pārsvarā visas rietumu filmas ir pārspīlētas, taču, ja cilvēkiem rādītu patieso policijas ikdienu, tā liktos vienmuļa un ne tik spraiga. Vilšanos sagādāja arī latviešu detektīvfilma par komisāru Graudu, kas man šķita pilnīgs vācu un amerikāņu filmu pakaļdarinājums, pieskaņots mūsu kriminogēnajai videi,» atzīst profesionālis.
Valentīnam ir dvīņubrālis Viktors, viņš pašlaik dzīvo Liepājas rajonā. Abi brāļi ir tik līdzīgi, ka viņus grūti atšķirt pat tagad, kur nu vēl studiju laikos, kad abi, mācoties dažādas specialitātes, mēdza izpalīdzēt viens otram, kārtojot eksāmenus: Valentīna stiprā puse bija fizika un ķīmija, savukārt brālis bija spēcīgāks matemātikā. «Vienīgais, kas mūs atšķīra, ir matu sakārtojums, taču, mainot matu celiņa pusi, ar šo problēmu veiksmīgi tikām galā,» smej Valentīns.
Valentīndienas izdarības gaviļnieks atzīst par labām esam, taču savus vārda svētkus, kā ierasts, svinēs ģimenes lokā: «Mums tā jau dzīve ir vienmuļa un pelēcīga, tai pietrūkst krāsainības, pavasarīga prieka un kopības izjūtas, jo svētkus pēdējā laikā katrs cenšas nosvinēt savā nostūrī. Lai ir par vieniem krāsainiem svētkiem vairāk!» spriež Valentīns.
