Kārlis Ieviņš nāk no plašā Zemgales līdzenuma. Jau no bērnības viņš lūkojies dabā, kur nevar saskatīt paugurus, vienīgi birzis un auglīgos laukos izkaisītus māju pudurus.
Kārlis Ieviņš nāk no plašā Zemgales līdzenuma. Jau no bērnības viņš lūkojies dabā, kur nevar saskatīt paugurus, vienīgi birzis un auglīgos laukos izkaisītus māju pudurus. Dabas motīvs ir galvenais visos Ieviņa darbos. Daba viņam ir kā svētnīca, kur cilvēka pagurušais gars var atjaunoties. Ieviņa dabas motīvos nav ziemas, ir tikai pavasaris un vasara. Tas rāda, ka personības būtībai tuvāki ir dzīves gaišie brīži.
Kārlis Ieviņš dzimis 1888. gada 10. martā Džūkstes pagasta «Ieviņās». Beidzis vietējo pagasta skolu. Ganu gaitās iemīļojis savas birzis un laukus. Ziemas garajos vakaros K.Ieviņš izlasījis gandrīz visu Džūkstes biedrības bibliotēku. Dzīve viņam agri likusi būt patstāvīgam. 14 gadu vecumā nomiris tēvs. Visi saimniecības darbi gūlušies uz viņu un māti. Viņš patstāvīgi gatavojies skolotāju semināram. Aizbraucis uz Valmieru un izturējis iestājpārbaudījumus, bet naudas trūkuma dēļ nav varējis to apmeklēt. Skolotāja tiesības viņš ieguvis 1907. gadā Rīgā pašmācības ceļā. Tā paša gada rudenī sācis strādāt par skolotāju Jaunpilī. Tas bijis viņa mūža skaistākais laiks.
Šajā laikā 1908. gadā iznākusi pirmā dzejoļu grāmata «Meklētāja dziesmas», kas ieguvusi Literatūras fonda godalgu. Pēdējos gadus strādādams Jaunpilī, slimojis ar sirdi, plaušām un nerviem, tādēļ nav iesaukts armijā.
Kara laikā (1916 1921) dzīvojis Zviedrijā. Arī pēc kara ziemas pavadījis Zviedrijā. Vadījis informācijas biroju Stokholmā un izpildījis konsula pienākumus Latvijas vēstniecībā.
Otrs dzejoļu krājums «Latvijas vasara» iznācis 1923. gadā. Lielu popularitāti guvis viņa godalgotais stāsts «Guntis un Daila» un romāns «Putras Dauķis». Ieviņš ir sarakstījis vairāk nekā 20 grāmatu. Viņa literārais devums ir lirika, stāsti, romāni un lugas. Kā liriķis viņš bijis visai atturīgs. Laikā no 1905. līdz 1923. gadam publicējis tikai divas nelielas grāmatas. 1926. gadā viņš izdevis piecas stāstu grāmatas: «Mežrozītes mīlestība», «Mežābeles koka kastīte» u.c. No romāniem sevišķi atzīmējami «Sievietes meklēšana», «Putras Dauķis, I un II daļa», «Medulājs», «Pie teiksmotā ezera». Brieduma gados K.Ieviņš ir viens no iecienītākajiem lauku dzīves tēlotājiem.
Ieviņa lugas ir komēdijas vai arī jautri tautas dzīves skati. Sarakstījis lugas: «Putras Dauķa precības», «Māte un meitas», «Spodrais pavasaris» u.c.
Sevišķi ievērību pelna 1938. gadā grāmatā izdotais romāns «Pie teiksmotā ezera». Šis romāns vislabāk atklāj rakstnieka personību. Tajā viņš parāda ne tikai Zemgales Kurzemes pierobežas lauku cilvēku dzīvi un dabu, bet arī Annenieku un Slagūnes pagasta vēsturi.
Ar saviem darbiem Ieviņa vārds ir palicis latviešu literatūrā. Viņš daudz ceļojis pa pasaules valstīm, bet Zviedrija viņam bijusi kā otra dzimtene. Kārlis Ieviņš miris Zviedrijā 1977.gadā.
