Jelgavā ir 22 krustojumi, kuros intensīvo autotransporta un gājēju kustību regulē luksofori. Dažs kalpo jau gandrīz ceturtdaļu gadsimta, bet jaunākajiem, modernākajiem ir, maksimums, četri gadi.
Jelgavā ir 22 krustojumi, kuros intensīvo autotransporta un gājēju kustību regulē luksofori. Dažs kalpo jau gandrīz ceturtdaļu gadsimta, bet jaunākajiem, modernākajiem ir, maksimums, četri gadi. Savukārt visgarākais gaismas signālu cikls – 78 sekundes – ir sākumā mulsinošajā Lielās un Mātera ielas krustojumā.
Jelgavas pašvaldības aģentūras «Pilsētsaimniecība» satiksmes drošības inženiere Dzidra Staša informē, ka mūsu pilsētā ir astoņi krustojumi, kurus regulē jaunie luksofori. Pirmie tika uzstādīti 1999. gadā Satiksmes ielas un Dobeles šosejas krustojumā. Jauno luksoforu iekārta vairs nav mehāniska, bet gan darbojas elektroniski un tiek regulēta ar datorprogrammu. Ierīces pašas no sevis nevar izregulēties. Ja, piemēram, sarkanais gaismas signāls sabojājas, automātiski sāk mirgot dzeltenais. Plānots pamazām visus vecos luksoforus nomainīt pret jauniem.
Krietni «paguruši» garajā darba mūžā ir 1978. gadā uzstādītie Mātera un Raiņa ielas krustojuma luksofori, arī pāris gadu vecākie Lielās un Dambja, kā arī Lielās un Pētera ielas krustojumos. To elektrokabeļi, kontakti ir novecojuši un prasa papildu uzmanību un apkopi.
Pērn luksoforus uzstādīja divās vietās – Mātera un Svētes ielas, Rīgas ielas un Brīvības bulvāra krustojumos, kā arī vairākās vietās tilta pieeju rekonstrukcijas laikā. Tomēr satiksmes regulācija ar luksoforu ir nepieciešama arī Raiņa un Katoļu ielas krustojumā, kā arī pie vairākām gājēju pārejām pilsētā.
Citādais Lielās un Mātera ielas krustojums
Jelgava ir otrā vietā Latvijā (aiz Rīgas) luksoforu objektu (krustojumu) skaita ziņā. Gaismas signālu režīmu izstrādā speciālos projektos, lai ceļu satiksmes dalībniekiem būtu pēc iespējas ērtāk nokļūt vajadzīgajā vietā, šķērsojot vairākus krustojumus. Luksoforu uzstādīšana un darbība galvenokārt atkarīga no satiksmes intensitātes un krustojumā paredzamajiem pagriezieniem.
Daudzi gan «Ziņām», gan «Pilsētsaimniecībai» neslēpa apjukumu par Lielās un Mātera ielas krustojuma luksoforu citādo signālu režīmu. Tur atsevišķa fāze domāta tikai gājējiem, kad visi transportlīdzekļi stāv. Tā panākta mazaizsargāto satiksmes dalībnieku – gājēju – maksimāla drošība. Arī Ceļu policijas priekšnieks Viktors Vanags to esot atzinīgi novērtējis. Taču pilsētas iedzīvotāju viedoklis par šo krustojumu nav tik viennozīmīgs – gājējus neapmierina pārāk īsais atļautais ielas šķērsošanas laiks, savukārt autovadītāji ir nikni, ka tik ilgi jāgaida zaļā gaisma.
Dz.Staša neslēpj, ka Lielās un Mātera ielas krustojumā ir garākais gaismas signālu cikls pilsētā – 78 sekundes. Pēc gājēju signāla autovadītājiem vēl piecas sekundes deg sarkanā gaisma.
Ilgāks cikls par 80 sekundēm nav ieteicams, jo var veidoties sastrēgums. Citur Jelgavā atkarībā no satiksmes intensitātes viens zaļās gaismas signāls transportam deg 20 – 25 sekundes.
«Zaļais vilnis» – divās vietās
Jelgavā, par laimi, parasti lieli «korķi» neveidojas, izņemot dažkārt pagriezienā pa kreisi no Garozas ielas uz centru.
Sinhronai darbībai saslēgti luksofori ir tikai divās vietās – braucot pāri Rīgas ielas krustojumiem ar Kalnciema ceļu un Brīvības bulvāri, kā arī pāri Lielās ielas krustojumiem ar Čakstes bulvāri un Akadēmijas ielu. Tas ir, luksofori noregulēti, lai autovadītājs varētu izbraukt pa tā saucamo zaļo vilni – ja viens luksofors rāda zaļo gaismu, tad arī nākamais. «Luksoforus saslēdzot vienotā sistēmā, var rasties problēmas – ja vienai gaismas signalizācijas ierīcei kaut kas notiek, pārstāj darboties liels skaits luksoforu. Ar šo bēdīgo pieredzi jau saskārušies Rīgas kolēģi,» stāsta Dz.Staša.
Vietās, kur satiksme ir mierīgāka, noteiktās diennakts stundās tiek iedegts dzeltenais mirgojošais signāls, un šoferiem ir jāvadās pēc ceļa zīmēm. « Tomēr visus krustojumus regulāri pārbaudām, lai kontrolētu situāciju.» Dzeltenā gaisma agrāk naktī mirgoja krustojumā pie «Nestes», bet, ņemot vērā Loka maģistrāles un Rīgas ielas nozīmību, tas nebija vēlams,» teic Dz.Staša.
«Pilsētsaimniecības» satiksmes drošības inženiere atgādina gājējiem, ka viņiem jāvadās pēc «cilvēciņa» – atsevišķa simbola luksoforā –, šķērsojot ielas. «Ja nav mašīnu tuvumā, cilvēki iet, neskatoties uz luksofora norādēm, pakļaujot sevi un citus satiksmes dalībniekus bīstamai situācijai. Mūsu novērojumi liecina, ka trīs procenti gājēju ielu pāriet pie sarkanās gaismas. Visvairāk tā dara bērni un jaunieši, iespējams, pieredzes trūkuma dēļ. Piemēram, Mātera un Svētes ielas krustojumu studentu pūļi šķērso platā strēlē, aizmirstot «uzmest aci» luksoforam. Tāpat Mātera un Raiņa ielas krustojumu skolēni šķērso visā platumā,» teic Dz.Staša.
Diemžēl mūsu pilsētā, kas jau tā slavena ar visa skaistā postītājiem, ir arī ļaunprātīgi luksoforu postījumi. Bojātas ir Raiņa, Mātera, Pasta, Satiksmes ielas, kā arī pērn uzstādītās Čakstes bulvāra gaismas signalizācijas ierīces. «Tāda ir mūsu sabiedrība,» nopūšas Dz.Staša.
Braucēju plūsmas regulēšana ir uzmanīgi jāplāno, jo statistikas dati apliecina, ka satiksmes intensitāte tikai augs – pērn transporta līdzekļu skaits valstī palielinājies par pieciem procentiem. Līdz ar to stāstam par luksoforiem turpinājums sekos…
