2. stāsts.
2. stāsts
«Virtuālais sekss ir divu cilvēku mīlēšanās, tieši nekontaktējoties. Viens otru nepazīst un neredz, kā arī nekad neuzzinās, kāds izskatās tas cilvēks, kuram neskaitāmas stundas rakstītas kaisles pilnās vēstules,» tā pagājušā gada oktobrī «Ziņu» lasītājiem stāstīja Zemenīte, kas internetā bija sastapusi vienreizēju mīļāko – Kārumnieku. Taču mainīgās dzīves līklocis kā negaidīts, spēcīgs vilnis, stāvot šķietami mierīgā jūrā, pārsteidza e – mīlas vēstuļu rakstītājus. Zemenītes un Kārumnieka apņemšanās palikt pazīstamiem tikai erotiskajās vēstulēs cieta sakāvi. Kā gadījās, kā ne, viņi tomēr satikās…
Vispirms bija dāvanas
Viss sākās ar to, ka Kārumnieks gribēja Zemenītes fotogrāfiju. Viņa speciāli viņam tās sagatavoja un atstāja noslēpumainā glabātuvē. Abi bija vienojušies par lietu nodošanu šādā veidā, paziņojot otram glabātuves kodu un seifa numuru. «Viņš savukārt slēptuvē atstāja manu mīļāko saldējumu ar stilīgu karotīti un svečturi ar sirsniņu. Tas bija tik mīļi! Tad vēl dažas reizes apmainījāmies ar mīļām dāvanām tādā pašā veidā,» atceras Zemenīte. Viņi viens otram pasniedza mazus, mīļus nieciņus. «Es kādā veikalā pasūtīju, lai krūzīti apdrukā ar visiem mīļvārdiņiem, kādos viens otru saucam, bet viņš man uzdāvināja kompaktdisku ar skaistu, relaksējošu mūziku. Vēl viņš saņēma svecīti zemenītes formā vermuta glazē. Un tad…» Zemenīte ievelk dziļi elpu, norij kaklā sakrājušos kamolu un nedaudz satrauktā balsī turpina, «kādu dienu es saņēmu kaut ko ļoti intīmu. Kārumnieks teica, ka tā ir daļa no viņa, dārgākais ko var dot.»
Kas tas bija, Zemenīte neatklāj. Saņemot negaidīto dāvanu, Zemenīte pirmajā brīdī bijusi šokēta, tad pārdomājusi un pajautājusi viņam – kāpēc? «Sajūta bija dīvaina, bet tajā pašā laikā forša!»
Pirmais skatiens
«Mēs speciali neplānojām tikšanos. It kā jau runājām, ka kādreiz jāsatiekas. Tad kādu dienu pilnīgi negaidīti viņš man teica: tiekamies šodien 17,» atceras Zemenīte. Viņa todien bija ļoti satraukusies, pat nezinot, par ko… Abi beidzot satikās kādā omulīgā kafejnīcā pēc vētrainas četru mēnešu sarakstes. Tur valdīja neaprakstāmi jutekliska atmosfēra, kas tikai pastiprināja tā brīža pacilājumu. «Es atnācu mazliet ātrāk, jo man bija vajadzīgs laiks, lai nomierinātos. Kārumnieks mani uzreiz pazina, jo viņam biju atdevusi tik daudz fotogrāfiju! Ejot uz randiņu, jau zināju, ka viņš man patiks. Esmu laimīga, ka beidzot satikāmies. Mūsu attiecības tagad ir pavisam reālas, un tas ir forši,» staro Zemenīte. Kārumnieks paskaidro: «Pēc izskata tāda kā Zemenīte ir tikai viena vienīga sieviete visā plašajā pasaulē!»
Todien pirmos otram veltītos vārdus abi lāgā neatceras, jo, burvīgā mirkļa pārņemtiem, mīlētājiem sprāga ārā tā brīža emocijas. Skaistas… Kārumnieks mirkli padomā un stāsta: «Šķiet, ka teicu, cik viņa ir skaista un kautri pasniedzu rozes… Man tas bija super! Beidzot klātienē izbaudīju viņas smaržu, glāstus, skūpstus, mīļumu… Tas bija fantastiski labi…» «Jā, atceros, mēs uzreiz skūpstījāmies! Es samīlējos, jutos laimīga,» satraucoši piebilst Zemenīte. Viņa arī atceras, ka Kārumnieks bijis priecīgs, jo «es biju tā odziņa, kuru viņš mīlēja. Pat labāka, nekā bija iedomājies!»
Vai tas nozīmē, ka virtuālais sekss jau bija apnicis? «Nē, nebija. Tikai virtuālo seksu nomainīja virtuālā mīlestība, un tad arī īstā, reālā mīlestība,» priecājas Zemenīte.
Abi jau aizņemti
Zemenīte teic, ka vēlas turpināt tikšanās sēriju ar savu Kārumnieku. «Ņemot vērā, ka mums abiem jau ir otrās pusītes, tikšanās laiks ir rūpīgi jāsaskaņo. Es varu izbrīvēt laiku randiņam jebkad (vairāk dienas laikā), bet viņš ne, tāpēc pagaidām viens otru redzam apmēram reizi nedēļā, taču gribas jau katru dienu,» atzīst kaislīgā jauniete. Viņas vīrs, kas nav izteikti greizsirdīgs, zina par «konkurenta» eksistenci. Viņš redz, ka sieviņa mājās pārnāk ar ziediem, dāvaniņām… Vīrs jūt, ka vairs nav vienīgais un cenšas būt mīļāks, uzmanīgāks, rūpīgāks, dāvina ziedus un biežāk samīļo. «Zinu, ka viņš negrib mani pazaudēt, tādēļ arī cenšas.»
Attiecības ar Kārumnieku Zemenīte uztver nopietni, jo visam pielikt punktu viņai būtu grūti. «Bija brīdis, kad gribēju pārtraukt mūsu attiecības, jo uzzināju, ka viņš ir laulājies baznīcā. Es kādā e – pasta vēstulē pateicu, ka negribu būt tā sliktā, kura jaucas ģimenes dzīvē (jo savu sievu viņš arī mīl)…
Kārumnieka atbildes e-vēstule:
Cik maz vajag, lai cilvēka dzīve mainītos! Mazas traģēdijas, kuras citi pat nepamana, lai cik sāpīgas tās arī būtu… Sēdēju pēc Tava meila saņemšanas kā pilnīgi paralizēts. Nekāds… Sāku apsvērt iespēju ieslēgties kabinetā, kur šodien, par laimi, esmu viens, un atkorķēt konjaka pudeli, lai nesāp tik ļoti…
Cik maz vajag, lai būtu slikti… Tikai pāris vārdu…
… Kārumnieks arī uzrakstīja: «Zemenīt, es nezinu, kā dzīvot bez tevis šajā pasaulē. Bez tevis tā būtu daudz tukšāka un es – daudz nabagāks, jo tava mīlestība ir mani spārni.»
«Vai kāds spētu atteikties no tādas mīlestības? Pat ja mīļotais ir precēts. Es nevarēju un negribēju.»
Kārumnieka atbilde uz labajām ziņām:
Un cik maz vajag, lai atkal būtu labi! Tava vēstule mani atgrieza pie dzīvības! Pavisam nopietni! Izgāju ārā laimīgs, ka man ir tāda maza, mīļa, smaržīga, silta gribulīte, ka man esi Tu!
Zini, ko es tagad daru? Štopēju māgā eklerus aiz laimes.. 🙂 Bet tie, protams, nevar aizstāt Tavus saldos skūpstus.
Abi atzīst, ka viens otra vienīgais mīļotais nebūs nekad. «Es ar vīru šķirties netaisos. Pašlaik Kārumnieks ir mans vienīgais mīļākais (jau labu laiku). Mēs neko neplānojam. Bet es gribētu, lai viņš ir mans mīļākais tiešā nozīmē, jo nevirtuāla seksa pagaidām nav. Tas nav pats galvenais mūsu attiecībās,» pārliecināta Zemenīte.
«Man arī ir otra pusīte, bet es mīlu abas. Laikam esmu riebīgs egoists,» savu rīcību vērtē Kārumnieks. «Nē, viņš ir super!» iesaucas meitene, «nav tādu vārdu, lai aprakstītu viņu – mīļš, mīlošs, uzmanīgs, taktisks, apburošs, bezgala jauks un galvenais – ar bagātu fantāziju! Man viņā patīk pilnīgi viss. Viņš mani lutina. Katrā randiņā pasniedz dāvanas, piemēram, vakar saņēmu saldumus un Remarka mīlestības romānu. Pati uzdāvināju viņam grāmatu «Grāmata draņķīgai dienai» ar saviem komentāriem pie dzīvnieku amizantajām bildēm. Es viņam teicu, ka viņš ir mans sapņu vīrietis.»
«Mēs baudām viens otru un esam laimīgi,» patiesi sarunas beigās saka Zemenīte un Kārumnieks.
