Piektdien, visu mīlētāju dienā, valdība beidzot, pārvarot neremdināmo vēlmi pēc iespējas ātrāk apkarot kaitniecību valsts pārvaldē, akceptējusi likumprojektu «Par valsts budžetu 2003. gadam».
Piektdien, visu mīlētāju dienā, valdība beidzot, pārvarot neremdināmo vēlmi pēc iespējas ātrāk apkarot kaitniecību valsts pārvaldē, akceptējusi likumprojektu «Par valsts budžetu 2003. gadam». Valsts kopbudžeta (valsts pamatbudžets un speciālais budžets) ieņēmumi šim gadam tiek prognozēti 1,67 miljardi latu, bet izdevumi 1,85 miljardi latu. Kopējais fiskālais deficīts savukārt tiek plānots 3,21% no IKP, bet, ieskaitot fondēto pensiju shēmā paredzētos līdzekļus, fiskālais deficīts paredzēts 3% no IKP. Valsts pamatbudžeta un speciālā budžeta kopīgais pieaugums ir 17,3% salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Ievērojamais budžeta izdevumu palielinājums tiek skaidrots ar Ministru kabineta izvirzītajām prioritātēm – Latvijas dalību NATO un ES, tiesu varas nostiprināšanu, korupcijas un noziedzības novēršanu, efektīvu valsts pārvaldi, sabiedrības veselības kvalitāti, reģionu līdzsvarotu attīstību u.c.
Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvics jau norādījis, ka augstais budžeta deficīts apdraud valsts tautsaimniecības attīstību, turklāt iepriekšējās valdības starptautiskajām finanšu institūcijām solījušas ik gadu samazināt budžeta deficītu.
Jau pirmdien akceptēto likumprojektu plānots nodot izskatīšanai Saeimā, bet Valsts prezidente, pēc Finanšu ministrijas prognozēm, likumu «Par valsts budžetu» varētu izsludināt 5. martā.
Ceturtdien Augstākās tiesas senāts pieņēmis lēmumu, ka leģendām apvītā «Bankas Baltija» («BB») krimināllieta būs jāizskata vēlreiz. Galvenais iemesls Rīgas apgabaltiesas sprieduma atcelšanai tiek minēts nelikumīgais tiesas sastāvs, kuru par tādu atzinusi Eiropas Cilvēktiesību tiesa. Tās spriedumi Latvijai ir juridiski saistoši, turklāt arī mūsu likumdošana paredz obligātu tiesas sprieduma atcelšanu, ja to pieņēmis nelikumīgs tiesas sastāvs.
Pirmajā instancē «BB» lietu skatīja vairāk nekā četrus gadus, kuru laikā nomainījās trīs tiesneši. Tagad šī procedūra, iespējams, jau atvieglotākā versijā būs jāiziet vēlreiz un Lavents varēs turpināt ņirgāties par Latvijas tiesu sistēmu, kuras nepilnības lielākais pēdējo laiku finanšu mahinators uzskatāmi parādījis savā prāvā pret Latvijas valsti.
Trešdien īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās Nils Muižnieks paudis pārliecību, ka tuvākā gada laikā Latvija varētu ratificēt vispārējo mazākumtautību konvenciju. Šo ministra iniciatīvu atbalstījis arī premjers, jo Latvija Mazākumtautību konvenciju parakstījusi jau 1995. gadā, bet tās ratifikācija dažādu iemeslu dēļ visu laiku atlikta. Līdz šim Latvijai jau vairākkārt Eiropas Padomē, Eiropas parlamentā un EDSO izteikti ieteikumi ratificēt šo konvenciju. To jau ir izdarījušas Lietuva un Igaunija, kā arī lielākā daļa citu Eiropas valstu. Vispārējā minoritāšu konvencija paredz tiesības cittautiešiem iegūt vidējo izglītību dzimtajā valodā, saglabāt cittautiešu vidusskolas, kā arī virkni citu saistību, kuru finansiālais segums būs jāuzņemas valdībai. No tā izriet, ka Mazākumtautību konvencijas ratifikācija varētu apdraudēt 2004. gadā paredzēto pāreju uz vidējās izglītības apguvi valsts valodā.
Ir atlicis pavisam nedaudz laika, līdz uzzināsim par turpmāko risinājumu Irākas krīzes jautājumā. Tomēr starptautiskās organizācijas vēl joprojām nav spējušas formulēt vienotu nostāju attieksmē pret nepieciešamību izmantot spēku Irākas atbruņošanai. NATO ietvaros pašlaik norit asi strīdi par militāro atbalstu Turcijai kara gadījumā Irākā, kas būtībā nozīmētu, ka NATO akceptē karadarbību. Pret šādu palīdzības sniegšanu iebilst Francija, Beļģija un Vācija, uzstājot, ka diplomātiskie resursi vēl nav izsmelti. Tomēr pieņemt izšķirošo lēmumu par atbalstu Turcijai NATO sola jau tuvākajā laikā.
Arī ANO nav nākusi klajā ar jauniem paziņojumiem sakarā ar iespējamajiem risinājumiem Irākas krīzes gadījumā. Speciālisti jau prognozējuši, ja ANO dos akceptu militāras operācijas veikšanai pret Irāku, tas varētu būt šīs organizācijas beigu sākums.
Beļģijas augstākā tiesa trešdien paziņojusi, ka prasība pret Izraēlas premjerministru Arielu Šaronu par genocīdu palestīniešu bēgļu nometnēs Libānā 1982. gadā varētu tikt izskatīta, tiklīdz viņš vairs nebaudīs amatpersonas imunitāti. Šarons palestīniešu slaktiņa laikā bija aizsardzības ministrs, un izmeklēšanas komisija jau 1983. gadā viņu atzina par daļēji atbildīgu minētajos slaktiņos, kuros gāja bojā vairāki desmiti palestīniešu.
Krievijas kara prokuratūra ierosinājusi krimināllietu par darījumu ar Latvijas uzņēmumu «Grindeks», kura dēļ Krievijas valsts budžets cietis 3,7 miljonu dolāru zaudējumus. Izrādās, «Grindeks» noslēdzis līgumu par zāļu piegādi Krievijas militārā resora vajadzībām un par tām daļēji tika paredzēts norēķināties ar maksātnespējīgās Lainbankas akcijām, kuras lielākais kreditors bija Krievijas aizsardzības ministrija. Vēlāk «Grindeks» savu Lainbankas akciju daļu pārdeva Baltijas Starptautiskajai bankai, bet zāles līdz Krievijai tā arī nenokļuva.
