Latvijas Bankai bieži uzdod jautājumus gan par lata stiprumu, gan par to, vai valstij ir zelta rezerves. Piedāvājam «Zemgales Ziņu» lasītājiem bankas speciālistu sagatavotas atbildes.
Latvijas Bankai (LB) bieži uzdod jautājumus gan par lata stiprumu, gan par to, vai valstij ir zelta rezerves. Piedāvājam «Zemgales Ziņu» lasītājiem bankas speciālistu sagatavotas atbildes.
Vai ir nepieciešams nodrošināt valūtu ar zeltu?
20. gadsimta sākumā centrālajās bankās bija lieli zelta krājumi, jo tolaik gandrīz visas pasaules valūtas tika piesaistītas zeltam. Tas noderēja kā starptautisks maksājumu līdzeklis. Taču 30. gadu vidū zelts daļēji zaudēja savu nozīmi kā valūtas segums.
Kā Latvija ieguva zelta rezerves?
1918. gada 18. novembrī Latvija proklamēja neatkarību, bet iedzīvotājiem nebija uzticības jaunajai naudai – Latvijas rublim. Tāpēc vajadzēja nodrošināt naudas segumu ar zelta rezervēm. Valdība aicināja pilsoņus ziedot vērtslietas, lai palīdzētu valstij. 1920. gada 20. martā tika nodibināts Zelta fonds, kas pārņēma saziedotās vērtības un turpināja vākt jaunas. Šajā fondā tika ieskaitīts arī Finanšu ministrijas pirktais zelts. Zeltu pārkausēja stieņos, atzīmēja raudzi, svaru un nodeva Latvijas Bankai, kas to pārsūtīja glabāšanai uz Anglijas Banku. Tā tika radītas Latvijas pirmās zelta rezerves. Sākumā gan tam nebija lielas nozīmes, jo ekonomisku cēloņu dēļ naudas vērtība kritās. Zelts turpmākajos gados noderēja lata kursa noturēšanai noteiktā līmenī.
Kā Latvija atguva savu zeltu 20. gs. 90. gadu sākumā?
1939. gada 31. decembrī LB zelta kopējā vērtība bija 71,1 miljons latu. Bankai piederēja zelts 42,9 miljonu latu, valstij – 28,2 miljonu latu vērtībā. 1940. gada oktobrī LB aktīvus un pasīvus pārņēma PSRS Valsts bankas Latvijas Republikāniskais kantoris, tā bilancē fiksētas zelta rezerves 72,2 miljonu rubļu vērtībā.
1940. gada beigās no Latvijas zelta kopējā daudzuma ārvalstu bankās bija deponēti 10607,2 kg (62,7 miljonu rubļu vērtībā), bet Rīgā – 1604,3 kg zelta (9,5 miljonu rubļu vērtībā). Ārvalstīs zelts bija izvietots Francijas, Anglijas, ASV centrālajā bankā (Federālo rezervju sistēma) un Starptautisko norēķinu bankā Šveicē.
Saskaņā ar LR Augstākās padomes 1992. gada 4. marta lēmumu «Par 1922. gadā dibinātās Latvijas Bankas tiesību pārņemšanu» LB tika uzdots pārņemt savā bilancē gan LB, gan Finanšu ministrijai līdz 1940. gadam piederējušo zeltu un citas vērtības ārvalstīs.
Zelta atgūšana ilga vairākus gadus. Francijas Banka 1991. gada 22. novembrī svinīgi nodeva LB pirms Otrā pasaules kara noguldīto Latvijas zeltu. Vēlāk Latvija pārņēma Šveices Starptautisko norēķinu bankā noguldīto zeltu. 1992. gada 17. novembrī tika atgūta lielākā daļa ASV Federālo rezervju sistēmā esošā zelta. Daļa zelta tur palika iesaldēta līdz 1994. gada maijam.
1993. gada 19. martā tika parakstīts līgums par to, ka Lielbritānija nodod Latvijai tās zeltu. Jau 31. martā zelts tika ieskaitīts LB kontā Anglijas Bankā.
Kur glabājas LB zelts? Cik zelta pieder LB un kāda ir tā vērtība?
LB zelts glabājas Lielbritānijas un Šveices bankās. Pašreiz tā kopējais daudzums ir 7,7 tonnas. Zelta vērtība latos svārstās atbilstoši zelta cenai pasaules finanšu tirgos un lata vērtības attiecībā pret ASV dolāru. 2003. gada sākumā LB zelta tirgus vērtība bija ap 51 miljons latu.
Kāda ir zelta kā finanšu instrumenta nākotne pasaulē un Latvijā?
Zelta popularitāte pasaulē turpina kristies. Tā cena ir ļoti svārstīga, tirgus ir neliels un nelikvīds salīdzinājumā ar valūtu tirgiem. Zelta uzkrāšana ir neizdevīga uzglabāšanas izmaksu un zemo noguldījuma procentu dēļ. ASV dolāra naudas tirgus likmes ir aptuveni 5 procenti gadā, zelta noguldījuma procentu likmes svārstās no 0,5 līdz 1,5 procentiem gadā.
Nav daudz iespēju zeltu izmantot un iemeslu to glabāt, izņemot vēsturiskus vai politiskus apsvērumus. Centrālajām bankām pieder apmēram 1/3 no pasaules zelta krājumiem, taču tiem ir tendence samazināties. Daļa Āzijas valstu palielina savus zelta krājumus, bet vairums pasaules banku cenšas daļu zelta rezervju pārdot vai saglabā tās nemainīgas. Lielajām centrālajām bankām ar ievērojamām zelta rezervēm ir problēmas ar to pārdošanu, jo liela zelta daudzuma pieplūdums tirgū pazeminātu tā tirgus cenu. Pasaules ietekmīgākās centrālās bankas ir vienojušās, ka saskaņos zelta pārdošanas apjomus, lai nekristos tā cena. Tomēr bijušais Vācijas finanšu ministrs Teo Vaigels (Theo Waigel) norādījis, ka zelta rezerves uzskatāmas par «svarīgām psiholoģiskām rezervēm».
LB rezervēs zelta daudzums atbilst vidējiem centrālo banku rādītājiem. Pašlaik zelts kopā ar ārvalstu valūtas rezervēm veido lata segumu. Tam ir vairāk politiska, psiholoģiska nozīme, jo zelta rezerves uzkrātas Latvijas Republikas neatkarības sākumgados un tā tālākais liktenis bijis zīmīgs Latvijas vēsturē.
P.S. Ja jums ir kādi jautājumi par Latvijas Banku vai tās pārziņā esošajām jomām, dariet tos zināmus «Zemgales Ziņu» redakcijai (Jelgavā, Raiņa ielā 20, tālr.3007098), un mēs lūgsim speciālistiem sagatavot atbildes.
