Ar aizlūgumu un koncertu Jelgavas Lietuviešu biedrība Lietuvas Republikas proklamēšanas dienā 15. februārī aicināja pieminēt Latvijas kaimiņtautas valstiskuma divkāršo jubileju.
Ar aizlūgumu un koncertu Jelgavas Lietuviešu biedrība Lietuvas Republikas proklamēšanas dienā 15. februārī aicināja pieminēt Latvijas kaimiņtautas valstiskuma divkāršo jubileju.
Ap pussimts jelgavnieku un pilsētas viesu sestdien Jelgavas Romas katoļu Bezvainīgās Jaunavas Marijas katedrālē bija pulcējušies uz kaimiņzemes valsts svētkiem veltīto Svēto misi, ko vadīja Jelgavas diecēzes bīskaps Antons Justs un Jonišķu baznīcas dekāns Eduards Semaška.
«Prasībās pēc neatkarības lietuvieši arvien bijuši Baltijas tautu priekšgalā. Mūs vieno ticība, Dieva baušļi un Svētie Raksti, mūs vieno Venta un Lielupe. Mēs esam brāļu tautas. Tagad esam vēl kāda vienojoša uzdevuma priekšā – apliecināt valstiskumu un spēju dzīvot pēc demokrātijas principiem, kopsolī ieejot Eiropas Savienībā,» uzrunā sacīja bīskaps.
Dievkalpojumu ar savu sniegumu kuplināja Šauļu jauktais kamerkoris docenta Staša Žalaļa vadībā.
Kolektīva programmā ir gan baznīcas mūzika, gan laicīgās, tostarp patriotiskās, dziesmas, un savos 12 pastāvēšanas gados Šauļu koris paguvis apceļot tuvas un tālas Eiropas zemes. Tālāko braucienu vidū kora prezidente Izolina Lingiene min Itāliju un piebilst, ka Latviju dziedātāji apmeklē ar nevalstisko organizāciju programmas «Dziesma vienos Baltijas tautas» atbalstu. Šā gada koncertkalendārā augustā ierakstīta arī uzstāšanās Aglonā.
Pēc dievkalpojuma visi pulcējās uz Lietuviešu biedrības organizētajām svinībām uzņēmuma «Jelgavas ūdens» aktu zālē.
Ar trimdinieka Bernarda Bradžoņa dzejas lasījumu pēcpusdienas svinīgo daļu iesāka Jelgavas Lietuviešu biedrības vadītājs Aļģimants Burba, ievadvārdos atgādinādams, ka šogad lielā jubileja ir divkārša – Lietuvas valstij aprit 750 (Mindauga kā starptautiski atzīta valdnieka kronēšanas gadskārta), republikai – 85 gadi.
Šauļu kora programmu svētku pēcpusdienā noslēdza Mairoņa dzejā komponētā «Marija, Marija», kuras saviļņojošais skanējums kompozīcijai tautā iekarojis lietuviešu garīgās himnas statusu. Savukārt enerģisko Dobeles Lietuviešu biedrības dāmu grupas sāktā un klātesošo piebalsotā karavīru dziesma «Žemei Lietuvos», kas, A.Burbas vārdiem, atzīstama par kaimiņtautas ekvivalentu latviešu «Nevis slinkojot un pūstot», sarīkojuma atmosfērā ienesa labu daļu dzīvīguma un gādāja par dziesmota noskaņojuma neapsīkšanu svētku pēcpusdienas saviesīgajā daļā.
