Uz ielām un pagalmos pamesti auto tāpat kā namu grausti var pamatīgi paplucināt iespaidu par ikvienu pilsētu, kur tādi atrodami.
Uz ielām un pagalmos pamesti auto tāpat kā namu grausti var pamatīgi paplucināt iespaidu par ikvienu pilsētu, kur tādi atrodami. Izlikties, ka uz ielām rūsas saēšanai atstātu nolietotu braucamo problēma skar tikai galvaspilsētu, nozīmētu sevi mānīt. Kā jebkurā labi apdzīvotā pilsētā, arī Jelgavā šī problēma jau vairākus gadus ir pietiekami aktuāla. Izrādās gan, ka pašlaik iespējas to risināt ir diezgan ierobežotas, tādēļ perspektīvā «Hārlemas sindromam» ir tendence ievērojami progresēt.
Kurš parūpēsies?
Par to, ka šī problēma valsts mērogā joprojām nav atzīta par pietiekami aktuālu, liecina kaut vai fakts, ka vēl aizvien nevienai institūcijai oficiāli nav uzdots apzināt pamesto auto daudzumu.
Jelgavas Municipālās policijas priekšnieka vietnieks Guntars Akmentiņš sarunā ar «Ziņām» uzsvēra, ka aizvākt pamestos spēkratus šīs iestādes kompetencē gan neietilpst, taču ir bijuši gadījumi, kad, reaģējot uz iedzīvotāju sūdzībām par namu pagalmos pārvietošanos traucējošiem auto, pašvaldības policija lūgusi kolēģiem no Ceļu policijas noskaidrot attiecīgās mašīnas īpašnieku un viņam uzdevusi savu īpašumu glabāt mazāk traucējošā veidā. Nekādu sodu šādos gadījumos gan piemērot neesot iespējams, jo formāli neviens likums netiek pārkāpts.
Nedrīkst atstāt, kur pagadās
Arī Jelgavas Ceļu policijas nodaļas speciālists Aivars Putniņš atzina, ka pastāv virkne problēmu, kas traucē efektīvi cīnīties ar šo plašumā ejošo sērgu – pamestajiem braucamajiem. Piemēram, tas, ka saskaņā ar pastāvošo likumdošanu auto evakuācija nav atļauta.
«Ceļu policija var darboties tikai tad, ja transporta līdzeklis pārkāpj Ceļu satiksmes noteikumus, piemēram, stāv vietā, kur tas ir aizliegts,» skaidro Putniņa kungs. «Pretējā gadījumā mēs to vispār «neaiztiekam», jo katrs auto tomēr ir arī privātīpašums. Citādi ir, ja auto tiek pamests vietā, kur tas traucē satiksmi. Tad varam ķerties pie galējā līdzekļa – to piespiedu kārtā pārvietot un meklēt mašīnas īpašnieku.»
Speciālists atcerējās gadījumu, kad uz vienas no pilsētas galvenajām ielām auto īpašnieks savu pēkšņi uz ceļa «noplīsušo» braucamo atstāja «zem zīmes» un pameta notikuma vietu. Vietā ar intensīvu satiksmi sācis veidoties sastrēgums, un Ceļu policijai vajadzējis auto aizvākt, bet pēc tam datu bāzēs sameklēt tā īpašnieku, kura izdevumi neaprobežojās vien ar sodu par stāvēšanu neatļautā vietā, jo vajadzējis norēķināties arī par treilera pakalpojumiem. Pēc drošas informācijas, auto pārvietošana ar treileri Jelgavas robežās izmaksā Ls 12.
Uz jautājumu, kāds, viņaprāt, varētu būt risinājums bezsaimnieka auto un graustu problēmai, ceļu policists min, ka tāds būtu iespējams tikai tad, ja pašvaldība pieņemtu attiecīgus noteikumus, kas kādai no policijas struktūrām ļautu pamestajiem auto «ķerties klāt».
Kā dara citur
Latvijā ir kāds diezgan izplatīts princips – vietā un nevietā izmantot ārzemju pieredzi. Varbūt arī šī būtu tā joma, kuru varētu sakārtot atbilstoši dažā labā ārvalstī paveiktajam. Ja policija konstatē kāda transporta līdzekļa ilgstošu atrašanos vienā un tajā pašā vietā (arī sabiedriskajās bezmaksas stāvvietās), turklāt atsevišķas pazīmes liecina, ka automobilis netiek izmantots, tam policija vienkārši pielīmē paziņojumu (līdzīgi soda kvītīm), ka mašīna pasludināta par pamestu un mēneša laikā tiks aiztransportēta. Ja vien auto vēl atrodas kādas personas īpašumā, tiek dots mēnesis laika, lai kaut ko lietas labā darītu. Ja nekāda rīcība nenotiek, auto tiek nodots lūžņos.
Autora paziņa pirms dažiem gadiem piedzīvoja nepatīkamus brīžus, kad ar savu ne pārāk jauno golfiņu devās apciemot draugus Vācijā. Tā kā vācu draugi dzīvoja daudzstāvu mājā, auto tika atstāts uz ielas. Pēc dažam dienām iznāca secināt, ka mašīna ir pazudusi. Piesakot zūdību policijā, paziņa uzzināja, ka policijas patruļa, vairākkārt garām braucot, bija redzējusi vientuļi stāvošo auto un izsaukusi evakuatoru, kas to nogādāja speciālā stāvvietā. Vēl dažas dienas, un braucamais tiktu iznīcināts, bet no nevērīgā īpašnieka piedzīta visai iespaidīga soda nauda.
Gaisma tuneļa galā
Kā «Ziņas» informēja Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) Juridiskās daļas priekšnieks Reinis Nīmanis, paredzams, ka jau šogad spēkā stāsies jauni grozījumi Ceļu satiksmes likumā. Saskaņā ar tiem atkal tiks atļauta transporta līdzekļu evakuācija – gadījumos, kad tie atstāti neatļautās vietās, traucē veikt ceļa, glābšanas un tamlīdzīgus darbus u.c. Evakuēt transporta līdzekļus drīkstēs arī tad, ja tie «ilgstoši atstāti uz ceļa», šis visumā neskaidrais formulējums gan vēl tikšot precizēts. Savukārt, lai tiktu nodrošināta likumdošanas bāze auto īpašnieku sodīšanai, attiecīgi grozījumi tiks veikti Administratīvo pārkāpumu kodeksā (APK).
Nav zināms arī, kurai institūcijai tiks uzticētas evakuācijas funkcijas, taču ar to, visticamāk, nodarbosies pašvaldības. Nīmaņa kungs arī atzina, ka līdz šim cīņai ar pamesto auto sērgu dažkārt trūcis gan atbilstošas likumdošanas, gan tās piemērošanas prakses.
Pašlaik atmiņā ataust, ar kādu troksni savulaik piespiedu evakuēšana tika aizliegta. Vai jaunie likuma grozījumi situāciju uzlabos, rādīs laiks. Sliktākajā gadījumā ar skumju ironiju lieku reizi varēsim konstatēt, ka, gribam to vai ne, bet vēsture atkārtojas.
