Jau rakstījām, ka Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes rīkotajā seminārā lauksaimnieki no Zemkopības ministrijas speciālistiem uzzināja jaunāko informāciju par to, kā būs pēc iestāšanās ES, un diskutēja par gaidāmajiem ieguvumiem un zaudējumiem.
Jau rakstījām, ka Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes rīkotajā seminārā lauksaimnieki no Zemkopības ministrijas speciālistiem uzzināja jaunāko informāciju par to, kā būs pēc iestāšanās ES, un diskutēja par gaidāmajiem ieguvumiem un zaudējumiem.
Turpinājums. Sākums 13. februāra numurā.
Kartes par sadalījumu platībās, kuras saņems maksājumus par mazāk labvēlīgiem apstākļiem autore ir Daina Saktiņa, un viņa savu zinātnisko darbu ir sekmīgi aizstāvējusi augstākajās zinātnes aprindās. Latvija pēc reģionu principa sadalīta četrās kategorijās, no kurām vislielākos maksājumus saņems Latgales saimniecības, nedaudz mazākus – kurzemnieki, vēl mazākus – Vidzemes saimnieki, bet zemgaliešiem šo maksājumu nebūs. «Esam no Kokneses. Kādreiz bijām Vidzemē, tagad mūs pieskaita Zemgalei, lai gan daudzviet augsne ir kā Latgalē!» «Saldu nevar pielīdzināt Valkai!» «Vienā otrā Rīgas rajona pagastā ir vēl sliktāk nekā Latgalē», «Nereta un Pilskalne skaitās Zemgalē, bet tur attīstības nav, valda bezdarbs,» neizpratnē iebilda lauksaimnieki. A.Lapiņš skaidroja, ka analīze izdarīta pagastu līmenī un ir ņemta vērā gan augsnes auglība, gan vairāki citi kritēriji. «Tas nekas, ka Ventspilī rīko Eirovīzijas atlases koncertus, paskatieties, kas notiek tās apkārtnē! Jau tā ap 80 % valsts teritorijas saņems atbalstu, bet visa Latvija nevar būt mazāk labvēlīgais reģions…» skaidroja A. Lapiņš. Viņš akcentēja Somijas piemēru, kur 80 procentos no teritorijas tiek piemaksāts cilvēkiem, kas dzīvo mazāk labvēlīgos apstākļos, lai viņi arī turpmāk nodarbotos ar lauksaimniecību. Pētījumi un aptaujas liecinot – ja šo piemaksu noņemtu, daudzi Somijas apgabali paliktu tukši…
A.Lapiņš uzsvēra, ka tas ir tikai ZM piedāvājums, par ko vēl spriedīs valdība, bet sabiedrībā vērojama tendence šo shēmu politizēt. Nu nevaram mēs cerēt uz ES maksimālo platības maksājumu – 120 latu par hektāru –, tam jābūt salīdzināmam ar valsts ekonomisko situāciju.
Īsumā par dažādu lauksaimniecības nozaru ES kopējā tirgus organizācijas (KTO) pamatprincipiem.
Piena ražošana
Būtiskākie elementi:
kvotu sistēma (valsts un katra ražotāja);
cenas (mērķa un intervences);
intervences sistēma (intervences iepirkums vai privātā uzglabāšana);
tirgus atbalsta pasākumi un importa eksporta sistēma;
tiešie maksājumi (no 2005. gada).
Piena ražošanas kvotas elementi ir piena piegādes kvota un tiešās tirdzniecības kvota. Tā kā piensaimnieku ienākumi vislielākajā mērā atkarīgi no piena iepirkuma cenas tirgū, KTO pasākumu uzdevums ir panākt un uzturēt tirgū noteiktu piena iepirkuma mērķa cenu. Pienotavā piegādātam pienam ar tauku saturu 3,7% ES tā noteikta 309,8 eiro jeb 192,1 lats par tonnu. Šī cena ir spēkā no 2000. gada 1. jūlija līdz 2005. gada 30. jūnijam, turpmāk paredzot tās samazinājumu. Lai to kompensētu, izmanto tiešos maksājumus par kvotas ietvaros saražoto pienu: 2005. gadā – 5,75 eiro par tonnu, 2006. gadā – 11,49 eiro par tonnu, 2007. un turpmākajos gados – 17,24 eiro par tonnu. Būs iespējams maksāt arī divu veidu papildinošos maksājumus – papildpiemaksas vai platības maksājumu veidā par pastāvīgām ganībām, nepārsniedzot 350 eiro par hektāru gadā.
Turpmāk vēl.
