Apkures iekārtu ugunsdrošība un to pareiza ekspluatācija ir svarīgs faktors, kas jāievēro, lai izvairītos no ugunsposta. Diemžēl šoziem daudzviet dziedājis ugunsgailis, vēstīdams traģēdiju. Kas jāievēro, lai izvairītos no nelaimes?
Apkures iekārtu ugunsdrošība un to pareiza ekspluatācija ir svarīgs faktors, kas jāievēro, lai izvairītos no ugunsposta. Diemžēl šoziem daudzviet dziedājis ugunsgailis, vēstīdams traģēdiju. Kas jāievēro, lai izvairītos no nelaimes? Par to – saruna ar Latvijas Amatniecības kameras biedru, krāšņu podnieka amata meistaru SIA «Tina kamīni un krāsnis» direktoru Raimondu Zālīti.
Kādi ir galvenie un izplatītākie ugunsnelaimju cēloņi?
Gandrīz katrā mājā ir kāda malkas apkures iekārta – kamīns, krāsns vai apkures katls. Diemžēl pārsvarā gadījumu šādas iekārtas uzstāda nesertificēti meistari, izmantodami neatbilstošus materiālus. Tādēļ būtu svētīgi katram pašam kritiski novērtēt savas kurināmās iekārtas, kā arī pareizi tās uzturēt un, pats galvenais, novērst uguns risku. Ugunsnelaimju cēloņi ļoti bieži ir skursteņu sliktais stāvoklis un to ugunsdrošības atdales neievērošana.
Nevis pats pavards, bet skurstenis? Tajā taču nekas nedeg, tik dūmi vien…
Iedomājieties, patiešām! Skurstenis būtībā ir garš uguns ceļš, kas iet cauri visai mājai. Ar laiku tas var gūt bojājumus. Pirmais, ko ikviens var darīt, ir jau uzreiz, neatliekot uz vēlāku laiku, uzkāpt otrajā stāvā, bēniņu telpā un pārbaudīt skursteni. Vispirms jāpievērš uzmanība tam, vai tas nesaskaras ar koka un citām ugunsnedrošām konstrukcijām. Mūrētam skurstenim visā garumā jābūt apklātam ar armētu, vēlams, ugunsdrošu apmetumu, starpstāvos jābūt izveidotām ugunsdrošības atdalēm armētu betona gredzenu veidā vai citādi pietiekami izolējošām. Īpaši jāpievērš uzmanība tām vietām, kur parasti nevar piekļūt: lielākoties cilvēki nezina, kas notiek starpstāvu zonās, gadiem ritot, parasti šīs vietas paliek nenovērtētas.
Vai ugunsdrošības atdalēm var tikt izmantota minerālvate?
Jā, taču jāievēro, ka, temperatūrai palielinoties, šie materiāli ar laiku plūksnā un kļūst irdenāki, tātad zaudē izolējošās īpašības un efektivitāti, tāpēc ir jāparedz minerālvates atvieglotas nomaiņas iespēja.
Par skursteņiem zināms, ka tie regulāri jātīra. Cik bieži?
Skursteņi jātīra vismaz reizi gadā, izmantojot mehāniskus un ķīmiskus paņēmienus. Dūmeju tīrīšana ir nepieciešama, jo malka, pareizāk sakot, ogleklis, nepietiekamā temperatūrā kurtuvē nesadeg pilnībā, un tad šādas daļiņas sodrēju izskatā nosēžas uz dūmvadu sieniņām. Sodrēji, saskaroties ar mitrumu (degšanas procesā radušos ūdeņradi), iegūst darvas izskatu, kas izveido notecējumus, bojā mūrētas šuves, izveido darvas ceļus, kas, sasniedzot noteiktu temperatūru, var aizdegties līdzīgi degauklai. Daudzi, iespējams, ir dzirdējuši par skursteņa degšanu: tieši sausu vai mitru sodrēju nosēšanās uz dūmeju sieniņām veicina šo procesu. Uguns ceļam no kurtuves līdz skursteņa galam jābūt ne mazāk par septiņiem metriem. Laba vilkme var būt arī vienu metru garā skurstenī, tomēr septiņi metri mazinās iespēju degošām daļiņām izkļūt ārpusē, ko nereti var novērot skursteņu galos. Tas apdraud jumta segumu un ēkai tuvus objektus.
Kādi svarīgākie ugunsdrošības noteikumi jāievēro, būvējot krāsnis, kamīnus, plītis?
Pirms apkures ierīču uzstādīšanas jānovērtē tuvu piegulošās konstrukcijas – sienas, griesti, grīdas un citi elementi. Nepieciešamības gadījumā jāizveido izturīgas izolācijas kārtas, mūrējot mūra sienas, apklājot virsmas ar keramiskām vai akmens detaļām. Izolācijas nekad nebūs par daudz. Jābūt piesardzīgiem ar atvērtām kurtuvēm (bez durtiņām), kur degot malkas sprakšķēšana prasa lielāku uzmanību. Šādas kurtuves nedrīkst atstāt bez uzraudzības.
Jūs minējāt tādus samērā vienkāršus pasākumus, kas neprasa lielu naudu.
Tagad visi skaita savus līdzekļus. Nepareizi ieguldot naudu apkures sistēmu konstrukcijā un ekspluatācijā, var izraisīt mūrēto krāšņu un skursteņu bojāeju. Pat vienas apkures sezonas laikā vai pat vēl ātrāk podniecības mūrējumus iespējams neglābjami sabojāt.
Kas darāms, lai tas nenotiktu?
Vispirms pareizi jāizvēlas malka, jo, kurinot ar ilgi iepriekš sarūpētu vai citādi «nepareizu» malku, pastāv risks zaudēt visu apkures sistēmu. Pievēršu namu un dzīvokļu izīrētāju uzmanību: pasekojiet tam, vai īrnieki pareizi sagatavo kurināmo un pareizi to lieto. Ļoti bieži nav vainīgas krāsnis, kas pārstājušas sildīt, nav vainīgas taupības krāsniņas, kas piedarvojušas skursteņus, bet vaina ir tieši malkā.
Kāda tad ir «pareiza» malka?
Malka ir jānotur pusotru gadu šķūnītī ar labu ventilāciju un jāizkurina kārtējā apkures sezonā. Īsāku laiku noturēta, pārāk mitra malka neizbēgami veicinās darvas rašanos dūmejās. Savukārt tāda malka, kas noturēta ilgāk par diviem gadiem, sāk mitrumu uzsūkt atpakaļ un atkal nav derīga kurināšanai. Iegādājoties malku kārtējai apkures sezonai, jāraugās, lai tās mitrums būtu vismaz septiņu līdz desmit procentu robežās. Mitrāku malku var kurināt tikai tādās ierīcēs, kur uguns liesmas uzreiz nonāk skurstenī (piemēram, kamīnos, taupības krāsniņās, pavardos caur vasaras aizbīdņiem, pirtskrāsnīs un citās ierīcēs) ar noteikumu, ka kurina ar lielu liesmu (negruzdinot).
Atkal esam tikuši līdz skurstenim… Tas šķiet kā tāds apkures sistēmu Ahileja papēdis!
Jā, tādēļ tiem jābūt gana izturīgiem un ugunsdrošiem. Piemēram, labs mūrētu skursteņu aizsargs ir metāla oderējums tajā. Metāla caurule neļauj mitrumam nokļūt saskarē ar mūrējumu un izolāciju. Jāpievērš uzmanība materiālu izturībai, nedrīkst uzstādīt nezināmas izcelsmes dūmeju caurules. Tirdzniecības vietās pirktajām jāprasa materiāla sertifikāts, lai zinātu tā karstumizturību un garantijas ilgumu. Tagad daudzviet var iegādāties montējamus dubultsienu izolētus skursteņus. Pirms tādu iegādes jānoskaidro tā minimālie ugunsdrošības atdales izmēri, kā arī, kādā atstatumā no skursteņa ārsienām drīkst atrasties degošas konstrukcijas. Vēlreiz runājot par minerālajām vatēm, šajā gadījumā – dubultsienu skursteņos, jāraugās: ja vate nav presēta vai blīvi nopakota, ar laiku tā saruks un tad šādos skursteņa posmos parādīsies kailas metāla caurules. Neizolētas metāla caurules veicina dūmgāzu kondensēšanos, un skurstenis drīz var kļūt caurs.
Visi jūsu minētie padomi ir samērā vienkārši. Ko jūs lasītājiem novēlētu mūsu sarunas noslēgumā?
No podniecības viedokļa raugoties, šķiet savādi, ka, piemēram, automašīnām ir obligātās ikgadējās tehniskās apskates, dažādiem produktiem – derīguma termiņi, bet privāto apkures ierīču darbības ilgums un tehniskais stāvoklis netiek reglamentēts. Tas arī ir viens no svarīgākajiem iemesliem, kāpēc valstī notiek tik daudz ugunsnelaimju. Beidzamajā laikā gan arvien plašāk tiek popularizēti dūmu detektori. Arī mūsu salona darbinieki ir par šādu detektoru ieviešanu katrā mājā, tomēr tā ir tikai kārtējā cīņa ar sekām. Lai novērstu uguns nelaimes cēloņus, jābūt apkures sistēmu regulāram profesionālam novērtējumam, ikgadējai apkures ierīču apkopei un pārbaudei. Lai atvieglotu tālāko ekspluatāciju, katrai apkures ierīcei ir jābūt labam, izsmeļošam projektam. SIA «Tina» piedāvā šādu sertificētu projektu izstrādi, turklāt – bez maksas, ja mūsu meistariem tiek uzticēta arī objekta celtniecība. Noslēgumā rosinu ikvienu padomāt: mana dzīvokļa kaimiņa krāsns būtībā ir arī manas intereses, tāpat arī mana mājas kaimiņa apkures sistēma. Ir drošāk, ja tās ir labā kārtībā. Kaimiņam savukārt nevajadzētu uztraukties par manu, par jūsu apkures ierīcēm… Tad noteikti samazinātos ugunsnelaimju daudzums. Un tas taču ir mūsu visu interesēs!
