Kādas tik «pariktes» tagad neizdomā it kā vienkāršai lietiņai – zivs izmānīšanai no ūdens.
Kādas tik «pariktes» tagad neizdomā it kā vienkāršai lietiņai – zivs izmānīšanai no ūdens. Turklāt ne tādos milzīgos apjomos, ka jātaisa kaut zivju kombināts vaļā, bet vienkārši, lai kādu svētdienu izdomātu un izbrauktu ar laivu Lielupes vidū pamakšķerēt. «Ziņas» saņēma vēstuli no kāda lasītāja, kas lūdza pastāstīt par līdz šim mūspusē ne pārāk izplatītu makšķernieka piederumu – eholotu – un tā izmantošanu.
Parunājoties ar šādu ierīču lietotājiem, noskaidrojām, ka ar šo aparātu meklē potenciālās zivīm bagātās vietas – kantes, bedres un tamlīdzīgi. Ar eholotu zivis vienmēr redzēt nevar, jo bieži vien tās nekustas un atšķirt no dažādiem zemūdens priekšmetiem ir pagrūti. Eholotu labāk izmantot kopā ar globālo pozicionēšanās sistēmu (tā saucamā GPS) atrašanās koordinātu noteikšanai, jo tad ātrāk var atrast īsto vietu, mēģinot atkārtoti makšķerēt labā vietā. Tie, kas jau eholotu izmantojuši, apgalvo, ka, vienreiz kartējot kādu ūdenstilpi, pēc tam ražīgāk var «copēt» zivis. Protams, kā vislabākais tiek minēts trīsdimensiju eholots, tikai, salīdzinot ar parastajiem (120 – 150 lati), tas ir daudz dārgāks.
Vēl gribēju vērst makšķernieku uzmanību uz to, ka eholots nav brīnumlīdzeklis, un, pirms to pērkat, jāiepazīstas ar parametriem un darbību, kā arī jābūt pilnīgai skaidrībai, kā un kur to lietos. Vairākiem maniem paziņām eholots stāv vairāk «krutumam», ne praktiskam labumam.
