Šonedēļ patīkami pārsteidza Latvijas Ārlietu ministrija, kas ceturtdien iesniedza notu Krievijas vēstniecībā, ka netiek pildīta 1993. gadā starp Latvijas un Krievijas valdību noslēgtā vienošanās par Latvijas teritorijā esošā naftas vada ekspluatāciju.
Šonedēļ patīkami pārsteidza Latvijas Ārlietu ministrija, kas ceturtdien iesniedza notu Krievijas vēstniecībā, ka netiek pildīta 1993. gadā starp Latvijas un Krievijas valdību noslēgtā vienošanās par Latvijas teritorijā esošā naftas vada ekspluatāciju. Šis gadījums iepriecina tādēļ, ka parasti Latvijas ārpolitika ir visai bezzobaina un uz pārdarījumiem reaģē pārspīlēti diplomātiski. Atliek atcerēties kaut vai tikai apmelojošās, pretvalstiskās kampaņas ārvalstu informācijas līdzekļos, uz kurām Latvijas reakcija bijusi izteikti pasīva. Tomēr šoreiz acīmredzot Ventspils naudas maisu iespaidā (nav zināms gan – kādā) Latvijas ārlietu resors sarosījies un jau iepriekš par Krievijas valdības pieņemto lēmumu atteikties no naftas eksporta caur Ventspils ostu sūdzējies Eiropas komisijai un ASV, kas solījušās pieminēt šo jautājumu sarunās ar Krieviju. Šoreiz gan nav ko lolot veltas ilūzijas, ka jau tuvākajā laikā Krievijas valdība mainīs savu nostāju un atsāks naftas eksportu caur Ventspili, taču skaidrs, ka esam sagādājuši pamatīgu pārsteigumu savam «varenajam» Austrumu kaimiņam, jo nu vajadzēs savu pozīciju pamatot skaidrāk.
Turpinās debates ap šā gada budžeta likumprojektu, kuru ceturtdien sāka izskatīt Saeimā. Valdības pārstāvji jau paguvuši šo budžetu izlielīt kā labāko kopš neatkarības atgūšanas, savukārt opozīcija valdības piedāvātajam budžeta likumprojektam veltījusi asu kritiku, norādot, ka tam pietrūkst ilgtermiņa skatījuma, prognozēti pārāk mazi ieņēmumi un ir maksimāli pieļaujamais budžeta deficīta līmenis. Tautas saskaņas partijas vadītājs Jānis Jurkāns kritizējis budžeta aizsardzības izdevumus, kas esot nesamērīgi lieli, ņemot vērā iedzīvotāju labklājības līmeni.
Saeima budžeta likumprojektu šogad grasās pieņemt rekordīsā laikā steidzamības kārtībā divos lasījumos. Pēc līdzšinējām prognozēm, galējā lasījumā budžetu pieņems jau 28. februārī, kad plānota Saeimas ārkārtas sēde.
Ceturtdien Valsts prezidente Vaira Vīķe – Freiberga atgriezās no vizītes ASV, kur tikās ar ASV prezidentu Džordžu Bušu un aizsardzības sekretāru Kolinu Pauelu. Tikšanās laikā prezidente vēlreiz paudusi Latvijas atbalstu nepieciešamībai atbruņot Sadamu Huseinu, par ko izpelnījusies ASV prezidenta atzinību. Sarunās ieskicēta arī Latvijas loma NATO, kur nākotnē arvien lielāka nozīme būs ātrās reaģēšanas vienībām un specializācijai. Latvijas prezidentes vizīte ASV plaši atspoguļota arī starptautiskajos informācijas līdzekļos, norādot, ka mūsu prezidente varētu ieņemt ekspolitiķa Vaclava Havela lomu, kas kopš deviņdesmito gadu sākuma bija uzņēmies Eiropas vienotāja simbolisko tēlu. Arī Džordžs Bušs paudis apbrīnu par Latvijas prezidenti kā personību, kas pati pārcietusi totalitārā režīma radīto postu un aktīvi iestājas par šādu režīmu atbruņošanu, izprotot cilvēka brīvības un cilvēktiesību nozīmi.
Vācijas tiesa trešdien Marokas pilsonim «Al Qaeda» loceklim Muniram el Motasadekam piespriedusi 15 gadu cietumsoda par līdzdalību 11. septembra terora aktos. Motasadeks gan noliedzis sev izvirzītās apsūdzības, taču atzinis, ka pazinis vienu no teroristiem. Advokāti jau pauduši nostāju, ka pārsūdzēs šo lēmumu, jo viņu klients tikai palīdzējis saviem musulmaņu biedriem.
Daudzi juristi norādījuši, ka prāva pret Motasadeku izvērtusies par savdabīgu paraugprāvu ar izteiktu politisko spiedienu, jo līdz šim vēl nevien cits nebija tiesāts par 2001. gada 11. septembrī izdarītajiem terora aktiem.
Otrdien Dienvidkorejā kāds psihiski nelīdzsvarots vīrietis metro iemetis aizdedzinātu piena paku ar degmaisījumu. Ugunsgrēka brīdī vilcienā atradies ap 600 cilvēku. Traģēdijā gājuši bojā 134 cilvēki, bet vēl 99 pazuduši bez vēsts. Šis gadījums kārtējo reizi apliecināja, ka teroristiski izlēcieni pasaulē kļūst arvien biežāki.
Pēc ASV izdevuma «The Wall Street Journal» («WSJ») prognozēm, jau tuvāko gadu laikā Krievijas Tālo Austrumu apgabalos (Habarovskā un Vladivastokā) varētu ievērojami palielināties ķīniešu izcelsmes iedzīvotāju ietekme. Jau tagad neoficiāli šajos Sibīrijas neizmērojamajos plašumos apmetušies 390 miljoni ķīniešu, bet legāli tur viņu ir vēl vairāk, savukārt krievu īpatsvars šajos apgabalos pēdējo 15 gadu laikā sarucis desmitkārt.
Krievija pret ķīniešu migrāciju mēģina cīnīties ar stingrāku robežkontroli, tomēr ar katru gadu arvien vairāk ķīniešu kļūst par Krievijas pilsoņiem. WSJ ierosina izmantot ķīniešu ekonomisko potenciālu, lai attīstītu Tālo Austrumu apgabalus, taču Krievijas nostāja šajā jautājumā ir neelastīga, jo Maskava neizrāda interesi par iespējām izmantot ķīniešu darbaspēku.
