Līdz 22. martam Ģ.Eliasa muzejā – gards kumoss fotogardēžiem: Aivja Šmuldera 30 radošo gadu retrospekcija «Gadskārtas».
Līdz 22. martam Ģ.Eliasa muzejā – gards kumoss fotogardēžiem: Aivja Šmuldera 30 radošo gadu retrospekcija «Gadskārtas».
Ar Aivja Šmuldera jaunāko veikumu pagājušā gada nogalē varēja iepazīties LLU. Muzeja kamīnzālē vakar atklātajā izstādē apskatāmas «vecās bildes» – ap 30 gadu fotodarbības retrospekcija no laikiem, kad līdzās vispārakceptētiem paņēmieniem (fotomontāža, viena darba veidošana no vairākiem negatīviem) A.Šmulders aktualizēja arī Latvijas fotomākslā tolaik diskutablus izteiksmes līdzekļus kā lielāku laukumu iekrāsošana, zīmuļa retuša.
A.Šmuldera pirmā personālizstāde «Caurvējš» notika 1986. gadā, bet fotogaitu sākumi saistās ar dalību VEF studijā sešdesmito gadu beigās. No 1988. gada viņš ir prestižās starptautiskās fotogrāfu organizācijas AFIAP biedrs.
Arī šodien A.Šmulders palicis uzticīgs melnbaltajam attēlam, tāpēc, ka tas iecerēm tehniski pateicīgāks – pieļauj kadru montāžas un citu A.Šmuldera radošā procesa neatņemamu daļu īstenošanu nedigitālas laboratorijas apstākļos.
Runājot par radošās dzīves posmu atšķirībām, A.Šmulders atzīst, ka atbrīvojies no atmodas laiku sociāli politiskās angažētības un, veidodams pats «savas dzīves versijas», tuvinājies daiļrades pirmsākumiem raksturīgākam skatījumam uz apkārt notiekošo. Neatņemamas A.Šmuldera fotorokraksta iezīmes ir apgaismojuma intensitātes un iekrāsojot panāktu bezpārejas toņu kontrasts, kur netrūkst darbu nosaukumos iešifrētas ironijas.
Dabas fotogrāfijā A.Šmulderam interesantākie šķiet gadalaiku maiņas brīži, kurus viņš turpina tvert savā lauku sētā Valgundes pagastā. Autors atzīst, ka viņu arvien saistījusi vēlme iemūžināt dažādās Eiropas malās sastaptu ainavu panorāmiskumu.
