Vairāk nekā astoņi miljoni protestēju visā pasaulē 15. februārī izgāja ielās, lai nosūtītu emocionālu vēstījumu ASV prezidentam Džordžam Bušam, aicinot viņu neuzbrukt Irākai un dot mieram iespēju.
Vairāk nekā astoņi miljoni protestēju visā pasaulē 15. februārī izgāja ielās, lai nosūtītu emocionālu vēstījumu ASV prezidentam Džordžam Bušam, aicinot viņu neuzbrukt Irākai un dot mieram iespēju.
Milzīgā demonstrāciju vilnī, kāds nebija pieredzēts kopš Vjetnamas kara, pretkara akcijās vairāk nekā 600 pilsētās cilvēki aicināja Bušu pārtraukt viņa militāro nostāju pret Irāku, kuru viņa administrācija apsūdz masu iznīcināšanas ieroču slēpšanā, kas apdraudot cilvēci.
Sestdienas protesta akcijas sākās Jaunzēlandē un Austrālijā, kur desmiti tūkstoši iedzīvotāju izgāja ielās, jautājot: «Cik daudz dzīvības par naftas litru?» «Mēs vēlamies, lai mūsu premjerministrs mūsos ieklausās. Mēs nevēlamies karu ar Irāku,» sacīja kāds protestētājs.
Sidnejā lielākajā ielu protestā Austrālijas vēsturē 200 000 cilvēku aicināja premjeru Džonu Hovardu atsaukt kareivjus no Persijas līča reģiona un pretoties ASV vadītajam uzbrukumam pret Irāku.
Melburnā 150 000 cilvēku piedalījās lielākajā protesta akcijā kopš gājieniem pret Vjetnamas karu sešdesmitajos gados. Vairākas milzīgas demonstrācijas notika arī Hobartā un Pērtā. «Mēs esam pret Sadamu Huseinu,» sacīja irākietis Huseins Kanāni, kas Austrālijā ieradās pirms diviem gadiem. «Viņš ir ļoti slikts cilvēks un diktators, bet mēs tik un tā nevēlamies šo karu. Karš iznīcinās vēl vairāk par to, ko Sadams jau iznīcinājis,» norādīja Kanāni.
Vislielākās pretkara akcijas Eiropā notika tajās valstīs, kuru līderi pauduši atbalstu Buša nostājai, – Lielbritānijā, Spānijā un Itālijā.
Lielbritānijas galvaspilsētā Londonā pret karu protestēja vairāk nekā miljons iedzīvotāju, savukārt vēl 800 000 protestēja Skotijas pilsētā Glāzgovā, kur sestdien bija ieradies Lielbritānijas premjers Tonijs Blērs, lai savas Leiboristu partijas kongresā aizstāvētu atbalstu ASV.
«Šis karš pilnībā ir par naftu. Džordžu Bušu nekad nav interesējušas cilvēktiesības,» paziņoja Londonas mērs Kens Livingstouns, piebilstot, ka Bušs vada «viskorumpētāko un rasistiskāko Amerikas administrāciju pēdējo 80 gadu laikā». Londonā ielās izgāja aptuveni pusmiljons iedzīvotāju lielākajā miera demonstrācijā Lielbritānijas vēsturē.
Spānijā demonstrācijā piedalījās gandrīz četri miljoni cilvēku – aptuveni 1,3 miljoni Barselonā un miljons Madridē, pilnībā apturot satiksmi galvaspilsētas centrā.
Itālijā protesta akcijās izgāja aptuveni trīs miljoni, lai protestētu pret savas valsts vadības atbalstu ASV. Romā aptuveni miljons cilvēku soļoja cauri senās pilsētas ielām.
Berlīnē ielās devās aptuveni 500 000 iedzīvotāju, un tā bija lielākā protesta akcija Vācijā kopš Otrā pasaules kara beigām. Protestētāji sākumā pulcējās divos laukumos agrāk sadalītās Berlīnes austrumu un rietumu daļā, bet vēlāk abas demonstrantu grupas apvienojās vērienīgā mītiņā pie Uzvaras kolonnas pilsētas centrālajā daļā.
Francijā vairāk nekā 60 pilsētās ielās izgāja pusmiljons cilvēku. «Francija dod mieram iespēju. Francija dod cerības pasaulei, un visā pasaulē cilvēki cer uz Franciju,» uzsvēra Francijas premjerministrs Žans Pjērs Rafarēns.
Ņujorkā aptuveni 250 000 cilvēku pūlim Nobela miera prēmijas laureāts Dienvidāfrikas arhibīskaps Desmonds Tutu pie ANO galvenās mītnes aicināja ASV ļaut ANO inspektoriem pabeigt viņu darbu, meklējot nelikumīgus ieročus Irākā. «Taisnīgs karš prasa, lai jūs izmēģinātu visus iespējamos un mierīgos līdzekļus, bet pasaule saka – nē, jūs to neesat izdarījuši,» norādīja Tutu.
Viņš pauda pārliecību, ka miera gājieni varētu izraisīt kādas izmaiņas.
«Cilvēki izgāja ielās un rīkoja demonstrācijas, un Berlīnes siena sabruka. Cilvēka izgāja ielās un rīkoja demonstrācijas, un aparteīds beidzās. Un tagad cilvēki ir izgājuši ielās un rīko demonstrācijas, jo viņi saka «nē» karam,» sacīja Tutu.
