Šogad 7. februārī dzejniecei Ārijai Elksnei būtu apritējuši 75 gadi. Jelgavas 1. ģimnāzijā pilsētas Latviešu biedrība un skolas dramatiskais kolektīvs vakar rīkoja jubilejai veltītu literāru pēcpusdienu.
Šogad 7. februārī dzejniecei Ārijai Elksnei būtu apritējuši 75 gadi. Jelgavas 1. ģimnāzijā pilsētas Latviešu biedrība un skolas dramatiskais kolektīvs vakar rīkoja jubilejai veltītu literāru pēcpusdienu.
Latviešu biedrības valdes sekretāre Rita Brinkus stāstīja par jocīgiem, skumjiem un traģiskiem notikumiem dzejnieces biogrāfijā: par bērnību, jaunību Cēsīs un Jēkabpilī, medicīnas studijām, darbu Ķemeru sanatorijā, kur topošā dzejniece iepazinusies ar daudziem nākamajiem spalvas brāļiem (tostarp iedraudzējusies ar Jūliju Vanagu, kas Ārijai Demidovai vēlāk palīdzēja izvēlēties pseidonīmu Elksne), divām laulības un pašnāvību 1984. gada 29. septembrī.
Pārskatu par divdesmit sešos gados iznākušajiem vienpadsmit krājumiem ilustrēja mīlas lirikas, sievietes psiholoģisku portretējumu, dabas tēlojumu, arī sarkastiskas un parodējošas dzejas lasījumi ģimnāzijas dramatiskā kolektīva sniegumā. Muzicēja vokālais ansamblis «Madara».
«Šogad skolā var sastapt neparasti daudz viesu,» konstatēja 1. ģimnāzijas direktors Elmārs Sakne. «Tas ir arī tāpēc, ka izveidojusies sadarbība ar Jelgavas Latviešu biedrību. Audzēkņi noteikti labi atceras kopā organizētos sarīkojumus, un sadarbība, ceru, turpināsies. Īpaši patīkami, ka viesu vidū ir absolventi. Tam, ka viņi savas skolas neaizmirst, piemēru netrūkst arī Jelgavā. Cieņu pelnījis katrs, kas mūsdienu dinamiskajā dzīvē atrod laiku, lai būtu mūsu vidū un pateiktu paldies,» viņš turpināja, sveicot aktrisi, Jelgavas Goda pilsoni un 1. ģimnāzijas absolventi Elzu Radziņu.
«Šī skola man pieder vairāk nekā visiem citiem,» sacīja māksliniece, piebilstot, ka vēlas runāt pavisam īsi. «Ne jau tikai tāpēc, ka esmu tik sena tās beidzēja un man pieder tik daudz to laiku atmiņu (atceros sevi rotaļājamies Hercoga Pētera ģimnāzijas pagalmā, dzīvojām mazā pagalma namiņā, kur tagad mašīnu noliktavas; nesen ar prieku izdzirdēju, ka tagad tur atkal būvēšot dzīvokļus). Priekšrocību saukties par īpaši piederīgu stiprina kas cits: mana māmulīte strādāja šajā skolā, viņa bija apkopēja, un es esmu skolas apkopējas skuķis!»
