Turpinājums. Sākums 13. un 20. februāra numuros.
Turpinājums.
Sākums 13. un 20. februāra numuros.
Piena produktu intervence
Intervences mērķis ir salīdzināt piena produktu piedāvājumu tirgū, tos uzglabājot noteiktu laiku un nepārdodot, tā stabilizējot piena iepirkuma cenu un noturot to noteiktā līmenī. Intervenci sāk, ja tirgus cena vienā vai vairākās dalībvalstīs divas nedēļas noturas zemāk par 92% no intervences cenas. Intervence var tikt realizēta divos veidos:
intervences iepirkšana, iepērkot sviestu, sauso vājpienu konkursa kārtībā par cenu ne zemāku kā 90% no intervences cenas;
intervences (privātā) uzglabāšana, piešķirot atbalstu sviesta, sausā vājpiena un ilgstoši uzglabājamo cieto sieru privātai uzglabāšanai (privātās uzglabāšanas perioda ilgums ir no 90 līdz 210 dienām).
Tirdzniecības pasākumi
Tirgus atbalsta pasākumi veicina piena patēriņu. Savukārt patēriņa veicināšanas pasākumi palīdz atbrīvoties no intervences uzkrājumieam un atslogo iekšējo tirgu no pārprodukcijas, par pazeminātām cenām piedāvājot produktus patērētājiem vai pārstrādes rūpniecībai. Tirgus atbalsta pasākumi ir:
vājpiena iestrāde lopbarībā;
vājpiena un vājpiena pulvera pārstrāde kazeīnā un kazeinātos;
sviesta pārdošana par pazeminātām cenām noteiktām patērētāju kategorijām;
piena produktu piegāde par pazeminātām cenām mācību iestāžu audzēkņiem («skolas piena programmas» atbalsta saņēmējs pēc dalībvalsts izvēles var būt mācību iestāde vai piena produktu piegādātājs un ražotājs).
Ārējās tirdzniecības politikas vai importa eksporta sistēmas mērķis ir regulēt eksporta un importa apjomus, saglabāt ES iekšējo cenu līmeni un aizsargāt ES iekšējo tirgu. To veic:
regulējot importu (noteikti muitas tarifi, piešķirtās tarifu kvotas un importa licences);
atbalstot eksportu (eksporta licences un eksporta atmaksas).
Graudaugi un eļļas augi
Pamatelementi:
tiešie maksājumi par laukaugiem;
graudu intervence;
eksporta un importa režīms;
speciālie režīmi.
Tiešos maksājumus par laukaugiem var saņemt lauksaimniecības produkcijas ražotāji par noteiktā kārtībā pieteiktu apstrādātās zemes platību, ja tā lielāka par vienu hektāru un tajā audzē vismaz vienu no šādiem kultūraugiem: graudaugi – kvieši, rudzi, mieži, auzas, griķi u.c.; proteīnaugi – zirņi, lauku pupas, saldā lupīna; eļļas augi – rapsis, eļļas lini, šķiedras lini, šķiedras kaņepes; kā arī par platībām, ko atstāj atmatā, nepārsniedzot Latvijai noteikto kopējo nacionālo pamatplatību.
Tiešie maksājumi par laukaugiem tiek aprēķināti, sareizinot vienas tonnas pamatlikmi ar graudaugu references (vidējo) ražību attiecīgajā reģionā pēc speciālas formulas. ES un Latvijas sarunu laikā panākta vienošanās par Latvijai noteikto references graudaugu ražību – 2,5 t/ha – un nacionālo laukaugu pamatplatību, kas noteikta 443 580 hektāru.
Lai varētu pretendēt uz tiešajiem maksājumiem par laukaugiem, jāievēro obligāta prasība – 10 % no kopējās platības jāatstāj atmatā. Tajā atļauts ražot lauksaimniecisko produkciju, ko neizmanto cilvēku pārtikā un lopbarībā (piemēram, kārkli šķeldas gatavošanai, rapsis biodīzeļdegvielas ražošanai). Atmatu noteikums neattiecas uz mazajiem ražotājiem, kuru graudu kopraža nepārsniedz 92 tonnas gadā. Tie varētu būt zemnieki, kas graudaugus, proteīnaugus un eļļas augus audzē ap 37 hektāros.
Graudu intervenci piemēro, lai labības audzētājiem nodrošinātu minimālo iepirkuma cenu. Intervences cenas ir noteiktas tādas, par kurām intervences institūcijas ir gatavas pirkt produkciju. Faktiski tā tiek noteiktas vietējā tirgus zemākās cenas. ES graudu intervence ir kviešiem, rudziem un miežiem. To cena, sākot ar 2001./2002. tirgus gadu un turpmāk, paredzēta 101,31 eiro par tonnu.
Turpmāk vēl.
