Aukstajā ziemā un svārstīgajā pavasarī astmas slimniekiem un viņu tuviniekiem jāpievērš papildu uzmanība tam, kas var saasināt slimības izpausmes un provocēt akūtas astmas lēkmes un slimnieka nokļūšanu slimnīcā.
Aukstajā ziemā un svārstīgajā pavasarī astmas slimniekiem un viņu tuviniekiem jāpievērš papildu uzmanība tam, kas var saasināt slimības izpausmes un provocēt akūtas astmas lēkmes un slimnieka nokļūšanu slimnīcā.
Auksts gaiss, straujās temperatūras maiņas, dūmi, stipri aromāti ir faktori, kas saasina astmu un veicina pacientu nokļūšanu stacionārā. Ja astmas slimnieks lieto nehormonālus preparātus tablešu formā, šajā laikā ieteicams tomēr konsultēties ar ārstu par iespēju lietot inhalējamos medikamentus.
Astmas slimniekiem nebūt nav jāatsakās no ziemas vai pavasara priekiem, bet slimību var veicināt stiprs sals un krasas temperatūras maiņas. Astmas pacientiem elpceļi ir jutīgāki, tāpēc saaukstēšanās ieilgst, izraisot astmas uzliesmojumu.
Astma ir hronisks elpceļu iekaisums ar mainīgiem simptomiem – lēkmjveidīgu klepu, «čīkstošu elpu», elpas trūkuma lēkmēm, kas nopietni apgrūtina elpošanu un smagos gadījumos pat var izraisīt nāvi.
Aukstais ziemas gaiss un straujas temperatūras maiņas ir nopietns iemesls, lai astmas slimnieks pārdomātu dažādus piesardzības pasākumus. Ir jāģērbjas silti, lai temperatūras maiņa nebūtu tik krasi jūtama. Astmas slimniekam ieteicams pirms došanās laukā brīdi pastāvēt pie atvērta loga un paelpot aukstu gaisu, tā dodot iespēju elpceļiem pakāpeniski pierast pie auksta gaisa. Lai tas nenonāktu tieši plaušās, jāelpo caur degunu.
Sajūtot saspīlējumu krūtīs, astmas slimniekam vēlams ieiet tuvākajā telpā un ieelpot inhalējamo preparātu, kas palīdz medikamentam nekavējoties nokļūt tieši plaušās un efektīvi mazina elpceļu sašaurināšanos. Ja katru reizi, izejot ārā, astmas slimnieka elpošana kļūst nevienmērīga un apgrūtināta, bronhus paplašinošs inhalators jālieto 10 – 15 minūtes pirms pastaigas.
2002. gadā ASV veikts pētījums, kurā pierādīts inhalējamo ārstniecisko preparātu pārākums. «Pētījuma autori secina, ka tiem slimniekiem, kas astmas terapijā inhalējamos preparātus aizstājuši ar jauno nehormonālo tablešu preparātu, septiņas reizes paaugstinās hospitalizācijas risks,» informē Latvijas Alergologu asociācijas priekšsēdētājs Verners Lozovskis.
«Slimniekam, kas lieto inhalējamos preparātus, būtiski samazinās pēkšņu un dzīvībai bīstamu lēkmju iespējamība. Svarīgi ir arī tas, ka inhalējamais preparāts nonāk tieši plaušās, nevis asinsritē un līdz ar to necirkulē pa organismu. Inhalējamajiem preparātiem nav nopietnu blakusefektu.
Astmas slimniekam vienmēr līdzi jāņem glābjošais inhalators, taču, ja lēkmi vienas stundas laika neizdodas novērst saviem spēkiem, steidzami jāmeklē mediķu palīdzība! Astmas lēkmes pacientiem var provocēt arī kairinošas vielas, piemēram, gaisa piesārņojums ar transporta izplūdes gāzēm, dūmi un alergēni. Īpaši bīstami ir ilgstoši uzturēties piesmēķētās telpās, jo tabakas dūmi ne tikai rada lēkmes astmas slimniekam, bet var pat izraisīt astmu, ja šajā nelabvēlīgajā vidē nonāk cilvēks ar iedzimtu noslieci uz to.
Ar astmu pasaulē slimo apmēram 150 miljoni cilvēku, un tā nav infekcijas slimība, no kā jābīstas.
