Latvijas Banka Atēnu 2004. gada olimpiādei veltītas starptautiskas monētu programmas ietvaros laidusi apgrozībā viena lata sudraba piemiņas monētu «Grieķu – romiešu cīņa», informē aģentūra LETA.
Latvijas Banka Atēnu 2004. gada olimpiādei veltītas starptautiskas monētu programmas ietvaros laidusi apgrozībā viena lata sudraba piemiņas monētu «Grieķu – romiešu cīņa», informē aģentūra LETA.
Šī ir piektā olimpiskajiem sporta veidiem veltītā Latvijas Bankas monēta. Monētu programmā olimpiādei Atlantā Latviju pārstāvēja kanoe airēšana, Sidnejā – šķēpa mešana un treka riteņbraukšana, bet olimpiskajām spēlēm Soltleiksitijā – hokejs.
Monētas «Grieķu – romiešu cīņa» tirāža ir 26 000 monētu, 1 000 no tām tiks piedāvāts Latvijā. Mūsu valstī monētas iespējams iegādāties Latvijas Bankā un citās ierastās jubilejas un piemiņas monētu tirdzniecības vietās – bankās, suvenīru un juvelierizstrādājumu veikalos, lidostā «Rīga».
Monētas svars ir 31,47 grami, tā 2002. gadā kalta Somijas kaltuvē «Rahapaja». Monētas dizainu izstrādājuši mākslinieki Dainis Pundurs un Ligita Franckeviča.
Monētas priekšpusē (aversā) centrā ir Latvijas Republikas lielais valsts ģerbonis, zem tā gadskaitlis «2002», puslokā virs ģerboņa uzraksts «Latvijas Republika», bet monētas lejasdaļā ir skaitlis «1» un uzraksts «lats». Monētas aizmugurē (reversā) attēlots cīņas motīvs no sengrieķu ciļņa, puslokā zem tā uzraksts «Olimpiskās spēles – Atēnas 2004». Monētas jostā atrodami divi uzraksti «Latvijas Banka», kas atdalīti ar rombveida punktiem.
2004. gada Atēnu olimpiādei kalto sudraba monētu Latvijas Banka velta klasiskajai jeb grieķu – romiešu cīņai, skaidro LETA. «Tas ir dāvinājums olimpisko spēļu dzimtenei, gadsimtus ilgajai spēļu vēsturei un vienam no senākajiem cīņas sporta veidiem, kas laiku lokos atnācis līdz mūsdienām, kad, arvien papildinot cīņas noteikumus, vienkārša cīkstēšanās noslīpēta līdz vīrišķīgai spēka, veiklības un izturības sacensībai,» norāda centrālā banka.
Monēta kalta arī par godu grieķu – romiešu cīņās kādreiz slavenajiem latviešu vīriem. 1896. gadā tika nodibināts Rīgas Atlētu klubs, kura dalībnieki nodarbojās ar svarcelšanu un grieķu – romiešu cīņu. Daudzi izcili latviešu spēkavīri 19. gadsimta beigās uzstājās ceļojošo cirku arēnās Krievijā, un pirmie ievērojamākie panākumi gūti Krievijas amatieru čempionātos.
Pirmie latviešu grieķu – romiešu cīņas meistari, kas piedalījās olimpiādē, bija Jānis Polis un Aleksandrs Priede. Viņi Stokholmā 1912. gadā startēja Krievijas komandas sastāvā, bet pēc Pirmā pasaules kara 1921. gadā Rūdolfs Ronis pasaules meistarsacīkstēs Helsinkos bija otrais labākais vieglajā svarā.
