Sestdien Jelgavas pilī notika centriskās partijas «Latvijas Zemnieku savienība» kongress.
Sestdien Jelgavas pilī notika centriskās partijas «Latvijas Zemnieku savienība» (LZS) kongress. Savā ziņojumā «Centriskās partijas LZS stratēģija un taktika» partijas priekšsēdētājs un Saeimas Zaļo un zemnieku savienības frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis delegātiem atgādināja partijas dibinātāja Kārļa Ulmaņa vārdus attiecībā uz LZS. Tās darbā pašas svarīgākās esot trīs lietas: mugurkauls, mugurkauls un vēlreiz mugurkauls.
Kongress tika atklāts, kā nākas, – ar valsts himnu, mazpulku apsveikumu, Saldus rajona zemessargu izpildītu dziesmu. Delegātus uzrunāja un sveica Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektors Pēteris Bušmanis un Jelgavas Domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš. Par Latvijas Zemnieku savienības iekšpolitikas un ārpolitikas uzdevumiem valdības koalīcijas ietvaros runāja 8. Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre, savukārt zemkopības ministrs Mārtiņš Roze ziņoja par ES piedāvājumu un Latvijas Zemnieku savienības lauku politiku periodā līdz referendumam par Latvijas iestāšanos ES.
Lai gan arī šajā svinīgajā saietā netrūka cilvēku, kas, zāles pēdējās rindās sēdēdami, šķirstīja rīta laikrakstus vai risināja krustvārdu mīklas, arī pārējo delegātu uzmanību no Revīzijas komisijas priekšsēdētāja Jevgeņija Zaščerinska ziņojuma novērsa augsta viesa ierašanās: raksturīgā gaitā tieši pirmo rindu virzienā devās premjers Einārs Repše. Aplausiem skanot, viņš vērsa pret klātesošajiem savu bezpersonisko smaidu. Pēc tam, kad aplausi norima, Revīzijas komisijas priekšsēdis varēja turpināt it kā bezkaislīgo skaitļu un faktu uzskaitījumu. Vērotājam no malas tie gan brīžam šķita amizanti. Piemēram, ka partijas kasē biedru naudas iemaksas pērn veidojušas 393 latus: it kā nieks, taču, salīdzinot ar 2001. gadu, esot zināms «kāpums» – par apaļiem 80 latiem. Tad nu saknosījās neizpratne: vai nu LZS rindās ir ļoti maz biedru, vai arī kaut kas nav kārtībā ar partijas disciplīnu.
Neizpratni rosināja cita naudiņas pieminēšana: kad tika nosaukti lielāko summu ziedotāji partijai Saeimas vēlēšanu priekšvakarā. Atzinību izpelnījās arī kāda Dzidra Smiltēna, kas politiskajiem brāļiem un māsām esot atvēlējusi 2500 latu. Slavējami? It kā jau, jā, taču ir pamatotas aizdomas, ka viņa, piekopdama dubultu grāmatvedību, ne tikai necieš nodokļu maksāšanu, bet arī konsekventi to ignorējusi (vismaz par pagājušā gada sākumu tas zināms skaidri). Tādēļ, lai gan runātāji no tribīnes pauda cēlus vārdus, vērotājs no malas manīja tādu kā šķībumu jau pieminētajā partijas «mugurkaulā»… Kā mēdz teikt, darvas karote sabojā medus mucu.
Rakņāties citu maciņos nav tīkama nodarbe, tādēļ pārējie Revīzijas komisijas priekšsēža ziņojumā minētie skaitļi lai paliek partijas biedru ziņā, tikai tas gan vēl jāpavēstī tiem lasītājiem, kuri domā partijas pārlieku bagātas esam: LZS maks ir pamatīgi sašļucis, ja janvārī tajā žēli šķindējis tikai 15 santīmu.
Citādi kongress atstāja gana nopietni gatavotu un arī noturētu saietu. Kā nekā divu «smagāko» nozaru ministru portfeļus uzņēmušies tieši «zemnieki»: gan zemkopības ministrs Mārtiņš Roze, gan labklājības ministre Dagnija Staķe pietiekami lietišķi un lakoniski formulēja ieceres, idejas un prognozes sakarā ar gaidāmo Latvijas iestāšanos ES. Vēl lakoniskāk skanēja panākumu saraksts.
Runātāji no tribīnes izdarīja vairākas filosofiskas atkāpes. Piemēram, par to, kas ir politika un politiķi – vai tādi cilvēki, kas spēj sabiedrības labā darboties vienīgi tiktāl, kamēr tas atbilst viņu personīgajām interesēm? Tika paustas «skumjas» par to, ka masu saziņas līdzekļi maz atspoguļo Saeimas darbu, bet labprātāk pievēršas valdības problēmām (tas liecinot, ka netiek pietiekami novērtētas politiķu parlamentārās iespējas). Tajā pašā laikā no kongresa tribīnes tika apstiprināts, ka «nekad nav novērots, ka nevis parlamentā, bet valdībā koncentrējusies «smagāko» lēmumu pieņemšana». Tiec nu gudrs.
Ieradusies sveikt savus valdošās koalīcijas partnerus, Latvijas Pirmās partijas pārstāve Jevgeņija Stalidzāne atgādināja, ka «esam kopēja vezuma vilcēji». Viņa novēlēja, lai šajā pajūgā sēdētu smaidoši bērni, pārtikuši zemnieki un turīgs iedzīvotāju vidusslānis. «Tikai kopā varam panākt, lai šis pajūgs tiktu virzīts taisni uz priekšu, nevis labajā vai kreisajā grāvī.»
Līdzīgu tēžu bija daudz. Tomēr bija arī būtiskāki lēmumi. Tika pieņemts aicinājums atteikties no 1997. gadā pieļautajām kļūdām sakarā ar administratīvi teritoriālo reformu, kurā joprojām neesot skaidrības un kurai varot būt jēga tikai tad, ja tiek veicināta teritoriju attīstība. Šajā sakarā klātesošie pieņēma kongresa rezolūciju. Tika pieņemta rezolūcija par izglītību un par Latviju Eiropas Savienībā, līdz ar to pārvarot agrāko neizlēmību šajā svarīgajā jautājumā. Tika pieņemta arī rezolūcija par lauksaimniekiem un laukiem, kuras kvintesence ietverta vārdos: «Laukiem ir jāsaglabā sava vēsturiskā pievilcība.»
Kongress darbu beidzis, ievēlēta partijas vadība, jāseko darbam. Jādomā – ar K.Ulmaņa trīs pūrā dotajām lietām.
