Kurš gan nav kaut ko dzirdējis par sikspārņiem. Tautas ticējumos lidojošajiem zīdītājdzīvniekiem no sendienām piedēvētas ne visai labas īpašības.
Kurš gan nav kaut ko dzirdējis par sikspārņiem. Tautas ticējumos lidojošajiem zīdītājdzīvniekiem no sendienām piedēvētas ne visai labas īpašības. Sākot ar to, ka sikspārņa kodums nekad nesadzīstot, un beidzot ar cilvēku asiņu sūkšanu. Zemgalē dzirdēts ticējums – ja meita noķerot sikspārni un iedodot to iecerētajam puisim, tad viņi apprecas. Zinātnieki gan iesaka sikspārņus neķert, jo visas piecpadsmit Latvijā sastopamās sikspārņu sugas ir aizsargājamas. Tas nozīmē, ka šie dzīvnieki ir jāsaudzē un vēl labāk, ja palīdz to pētīšanā. Septiņas no Latvijā sastopamajām sugām mēdz palikt savā mājvietā arī ziemā.
Kā stāsta ilggadējais sikspārņu pētnieks Latvijas Lauksaimniecības universitātes Veterinārmedicīnas fakultātes docents Gunārs Pētersons, ar šo lidojošo zīdītājdzīvnieku pētīšanu pie mums līdz šim nodarbojušies tikai daži entuziasti. Līdz ar to vēl joprojām nav informācijas par precīzu sikspārņu sugu skaitu un izplatību valstī. Daudz neskaidrību ir arī par viņu dzīvesveidu un iespējamo sezonas migrāciju.
Latvija jau vistuvākajā laikā grasās iestāties Eiropas Savienībā, tāpēc arī pie mums pamazām lielāka uzmanība tiek pievērsta dabas izpētei un aizsardzībai, ko pārējā Eiropā jau dara daudzus desmitus gadu, tam veltot pamatīgus līdzekļus. G.Pētersons informē: «Pērn mūsu valsts ir parakstījusi un ratificējusi vairākas starptautiskas konvencijas un līgumus, kas paredz, ka Latvijā jau ar šo gadu tiks realizēta tā saucamā bioloģiskās daudzveidības monitoringa programma.» Tā ir ļoti plaša un sastāv no daudzām apakšprogrammām. Viena no tām ir «Sikspārņu monitorings». Tās mērķis – sekot sugu skaita un daudzuma izmaiņām visa gada laikā. Cilvēku skaits, kas var veikt šo darbu, ir neliels, tāpēc sikspārņu pētnieks aicina ikvienu Jelgavas rajona iedzīvotāju iesaistīties nozīmīgajā starptautiskajā pētījumā. Vēl jo interesantāku to padara fakts, ka Jelgavas rajons Latvijā ir viens no trijiem tā dēvētajiem parauglaukumiem.
«Līdz šim ziemojošos sikspārņus pārsvarā pētījām alās un lielajos piļu un muižu pagrabos. Daudz mazāk ziņu ir par sikspārņiem, kas par ziemas guļvietu izvēlas mājsaimniecību mazos pagrabus,» stāsta G.Pētersons. Tajos mēdz apmesties divu sugu sikspārņi – garausainais un ziemeļu. Tas ir īpaši interesanti, jo ziemā pagrabus visai bieži apmeklē cilvēki, tā ik pa laikam iztraucējot dzīvnieciņus. Tomēr šo divu sugu sikspārņus tas neattur no apmešanās tieši mazajos pagrabos.
Parasti viņi rudenī pagrabā iekļūst pa ventilācijas šahtām vai durvju spraugām, un pilnīgi pietiek, ja tās ir pusotru centimetru platas. Pagrabā sikspārņi ziemu mēdz pavadīt, pieķērušies pie griestiem vai sienām. Tiek izmantotas arī visvisādas spraugas. Nereti gadoties sikspārni atrast, ielīdušu starp kartupeļiem. Taču tos nevajag vainot par sagrauztiem dārzeņiem, tur drīzāk būs darbojušās peles un žurkas.
Novērots, ka siltākā laikā sikspārņi reizumis maina savu ziemas guļas vietu. Tādēļ pagraba saimniekam nevajadzētu uztraukties, ja ik pa laikam ziemā viņa «īrnieki» parādās un pazūd. Pavisam pagrabus sikspārņi pamet marta beigās vai aprīļa sākumā.
Zinātnieki aicina ikvienu piedalīties interesantajā pētījumā, jo pietiekamai rezultātu ticamībai nepieciešams novērot dzīvniekus vismaz 50 mazajos pagrabos. Īpašnieki var palīdzēt apzināt tos pagrabus, kuros sikspārņi uzturas regulāri. Par palīgiem aicināti pieteikties skolēni, kas uzskaiti varētu veikt, piemēram, projektu nedēļā.
«Būsim priecīgi par ikvienu ziņojumu, jo tas būtu nozīmīgs ieguldījums ne tikai Latvijas, bet arī visas Eiropas dzīvnieku izpētes darbā,» saka G.Pētersons. Viņš aicina visus, kuriem būtu šāda informācija, atsaukties un sniegt informāciju Veterinārmedicīnas fakultātē K.Helmaņa ielā 8, tālrunis 3027666 vai 9439097. Tie, kuriem pieejams internets, var rakstīt e – pasta vēstuli: .
Ko par sikspārņiem saka latgaļu pusē – kod pi zemnīka ustobys padeju svādīn beigšonys maija mēnesja atskrīs peļa ar spuornim, itei pīzīmēj, ka byus loba gods un labi izaugs maize. Domājams, ka viņi zināja, ko sacīt, lai raža būtu laba.
