Kaut arī laiku pa laikam tiekam informēti par jauniem itāļu autobūves veterāna «Fiat» ražojumiem, kompānijas finansiālais stāvoklis jau sen ne tuvu nav tik spīdošs kā jauno automobiļu virsbūves.
Kaut arī laiku pa laikam tiekam informēti par jauniem itāļu autobūves veterāna «Fiat» ražojumiem, kompānijas finansiālais stāvoklis jau sen ne tuvu nav tik spīdošs kā jauno automobiļu virsbūves.
Lai arī «Fiat» nemitīgi izlaidis jaunus modeļus (kas pēc būtības ir vienīgais veids, kā neizkrist no aprites), kopš zināma laika uzņēmumu gadu no gada arvien sāpīgāk spiež parādu nasta. Pirms gada beidzot tika nolemts sākt parāda, kas tajā brīdī jau bija pārsniedzis trīsdesmit trīs miljardus eiro, samazināšanas programmu…
Cerībā uzlabot situāciju jau 2000. gadā «Fiat» pārdeva divdesmit procentu savu akciju lielākajam amerikāņu autorūpniekam «General Motors» (GM), vienlaikus iegūstot tiesības pēc četriem gadiem pieprasīt GM iegādāties arī pārējās «Fiat» auto ražošanas nozares, izņemot prestižo «Ferrari».
2002. gada rudenī GM nolēma iegādāties tobrīd nerentablo vieglo auto būves nozari. Jau tad «Fiat» plānoja gada zaudējumus 1,2 miljardu eiro apmērā (vēlāk šis skaitlis palielinājās līdz diviem miljardiem), un arī «varenais» pircējs lēsa, ka gada beigās aprēķināmie zaudējumi būs mērāmi vismaz 350 miljonos dolāru.
Bet, kā zināms, automobiļu ražošana nav tas bizness, kur ieguldījumus ierasts atpelnīt jau pirmajā gadā, turklāt GM allaž izcēlies ar tālejošu stratēģiju, tiesa, ne vienmēr pārāk veiksmīgu.
Tā paša gada beigās par atkāpšanos paziņoja «Fiat» galvenais izpilddirektors. Neoficiāli tiek minēts, ka tā rīkoties ieteikuši galvenā akcionāra Anjelli ģimenes pārstāvji. Parāda samazināšanas programmā tika ieplānota arī 8000 strādājošo atlaišana, taču pēc sabiedrības spiediena un valdības iejaukšanās darbu zaudēja ap seši tūkstoši darbinieku.
Ar to diemžēl «Fiat» nedienas nebeidzās. Šā gada janvārī 82 gadu vecumā mira ilggadējais kompānijas vadītājs, «Fiat» dibinātāja mazdēls Džovanni Anjelli, kas 1996. gadā pēc aiziešanas pelnītā atpūtā kļuva par «Fiat» goda prezidentu un līdzīpašnieku.
Domājams, jaunā vadība bija pietiekami rūpīgi izanalizējusi neveiksmju cēloņus pagātnē un sapratusi, cik lielā mērā firmai pēc lieliskajiem šedevriem «Bravo» un «Brava» iegriezuši tādi publikas nepieņemtie (arī pašā Itālijā) modeļi kā «Stilo», «Panda» un neglītenis «Multipla». Minētie auto uzbūvēti periodā, kad «Fiat» bija pārtraucis sadarbību ar Itālijas autodizaina lielo trijnieku, un nu, domājams, nolēmis no kļūdām mācīties.
Līdztekus nesen prezentētajai jaunajai F-1 automašīnai «Fiat» paguvis atrādīt arī savdabīgo «Simba», kas zināmā mērā uzskatāma par pieteikumu «off – road» segmentā. Konceptauto cienīgā dizaina un pirmo eksemplāru ekstrēmi spilgtā krāsojuma dēļ, varētu pat rasties iespaids, ka tas nav tapis uz rūpnīcas konveijera, bet izvilkts no kādas datorspēles. «Simba» būs pieejams ar 1,1 un 1,2 litru benzīna motoriem un arī ar pilnīgi jaunu, paša «Fiat» radītu 1,3 litru sešpadsmit vārstu dīzeļdzinēju.
Plaša mēroga pasākumus «Fiat» automobiļu popularizēšanai Latvijā sācis vietējais dīleris «Auto Torino». Ir noslēgti franšīzes līgumi ar pazīstamā Latvijas autosportista Jāņa Vorobjova vadīto firmu, tās servisu tīklam piešķirot autorizētā «Fiat» servisa tīkla statusu. Autobraucējs paudis pārliecību, ka kopā ar «Fiat» pārstāvi izdosies pierādīt šo automobiļu piemērotību Latvijas apstākļiem.
Varbūt, ka, pārvarot vietējā klimata dēļ radušos aizspriedumus, fiatiņiem tiešām izdosies veikt lēcienu līdz pārdošanas rādītājiem.
