Sākot ar šo gadu, Latvija piedalīsies starptautiskā projektā latvāņu izpētē, kas ilgs līdz 2004. gadam.
Sākot ar šo gadu, Latvija piedalīsies starptautiskā projektā latvāņu izpētē, kas ilgs līdz 2004. gadam.
Valsts augu aizsardzības centra direktore Ilze Priekule aģentūru LETA informējusi, ka latvāņu izpētes projekts sācies 2001. gadā, bet Latvija tajā iesaistās šogad. Tajā piedalās vairākas ES valstis un arī kandidātvalstis.
Latvija pētīs, kādas latvāņu sugas ir valstī. Uz savākto datu bāzes modelēs situācijas, kā un cik strauji latvānis izplatās. Taču pats galvenais būs saprast, kādas sugas nezāle ir latvānis, lai varētu kontrolēt un ierobežot tā izplatību.
I.Priekule teic, ka Latvijas speciālisti pētīs latvāņu veģetācijas atjaunošanu un sugas bioloģisko pusi, savukārt Eiropas valstis meklē ceļus latvāņa mehāniskai un ķīmiskai ierobežošanai.
Veģetācijas atjaunošana – tas ir atrast vietu, kur aug latvāņi, un pakāpeniski meklēt ceļus, kā tos aizstāt ar latvānim konkurētspējīgiem un nekaitīgiem augiem. Tiks meklētas arī bioloģiskās kontroles metodes un analizēts, kādi kukaiņi ir latvānim kaitīgi.
Projektu finansēs ES, bet finansējums nav paredzēts latvāņu izplatības ierobežošanas pasākumiem.
«Ziņas» jau rakstīja, ka 2001. gadā Zemkopības ministrija (ZM) izsludināja konkursu par efektīvāko cīņas metodi pret latvāņiem. Par labākajiem projektu autoriem atzina Cēsu rajona Zaubes pagasta «Kalna Bērziņu» saimnieci Aelitu Runci, Gulbenes rajona zemnieku saimniecības «Kalves» saimnieku Eduardu Tjarvi un uzņēmumu «Agroserviss Dole». ZM izveidojusi arī darba grupu cīņai ar latvāņiem un teritoriju apzināšanai, kurās tie izplatījušies.
Padomju laikos Latvijā ievestā «perspektīvā lopbarības kultūra» jau izplatījusies 12 182 hektāros. Visvairāk to ir Madonas rajonā – 10 310 hektāros –, otras lielākās audzes ir Cēsu rajonā, kur tie aug 831 hektārā jeb 6,8% no kopējās latvāņu platības.
LLU Lauksaimniecības fakultātes Laukkopības katedras profesors Andris Bērziņš uzsver, ka paralēli darbam starptautiskajā projektā viņš un kolēģis profesors Dainis Lapiņš strādās arī LLU zinātnieku grupā, kas turpinās pētīt latvāņus. «Nekad nav par daudz uzzināt, kā ar latvāni cīnās citur, jo tas ir aktuāli vairākās Eiropas valstīs. Tur latvāni apkaro galvenokārt ar bioloģiskām metodēm. Mazāk pētīta ir mikroorganismu un kukaiņu iedarbība uz latvāni,» atzīst A.Bērziņš. Viņš uzsver, ka LLU zinātnieki galvenokārt pievērsīsies dažādiem šā auga iznīcināšanas paņēmieniem, arī bioloģiskajām metodēm, dažādu kultūraugu maisījumu izmantošanai un latvāņa pārstrādei skābbarībā.
LLU vakar sākās un šodien turpinās starptautiska latvāņu pētniecībai veltīta konference, kurā piedalās ap 50 zinātnieku no 15 valstīm, tostarp arī no Latvijas un LLU.
