Ar 5. martu, tā saukto Pelnu dienu, kristieši sāk gavēni. Tas paredzēts, lai sagatavotos Lieldienām, lai attīrītu sevi no grēka, sliktiem ieradumiem, sirds nešķīstības.
Ar 5. martu, tā saukto Pelnu dienu, kristieši sāk gavēni. Tas paredzēts, lai sagatavotos Lieldienām, lai attīrītu sevi no grēka, sliktiem ieradumiem, sirds nešķīstības. Svētais Tēvs Jānis Pāvils II īpaši uzsver lūgšanas par mieru. Draudot karam Tuvajos Austrumos, kristieši apzinās, cik svarīga ir šāda sirds attieksmes izmaiņa, solidaritāte, cilvēcīgums un kultūra. Gavēnī apņemamies nest upuri par citiem, lai vienotos Kristus upurī pie krusta.
Lūdzu visus labas gribas cilvēkus vienoties ar kristiešiem gavēnī un tādējādi darīt labu citiem. Palīdzēsim līdzcilvēkiem, sevišķi bezpajumtniekiem un bezdarbniekiem! Spersim vēl vienu soli, lai izvilktu cilvēku no bezcerības! Ieklausīsimies citu cilvēku bēdās un problēmās! Viens uzmundrinājuma un iedrošinājuma vārds var palīdzēt vairāk nekā «piecītis».
Saņemties un kaut ko iesākt no jauna – tās ir vērtības, uz kurām aicina gavēņa laiks. Kur daži varbūt parāda vienaldzību un nevarību, mums, labas gribas cilvēkiem, jānāk ar drosmi un uzņēmību. Šis laiks līdz Lieldienām ir labs, lai pierādītu, ka individuālās iekāres nav pirmajā vietā, bet gan mūsu attieksme un palīdzīgā roka citiem cilvēkiem ir tas, kas mūs visu dara labākus. Apgāzīsim pieņēmumu «Ja man būs labi, arī citiem būs labi». Tā vietā liksim: «Ja citiem būs labi, tad arī man būs labi.» Neapstāsimies pie sasniegtā, bet iedrošināsimies parādīt zvaigznes ceļu citiem cilvēkiem!
Gavēnis ir garīgās «spodrības mēnesis», četrdesmit dienu, kas mūs ved pretī Lielajai dienai, kurā Kristus augšāmcēlās. Atgriezīsim to, kas bijis ielikts mūsu dzīves pamatos, proti, morālu stāju, paklausību Dieva likumiem un izkoptu dvēseles dzīvi. Gavēņa nozīme nav tik daudz jāmeklē lietās, no kurām mēs atsakāmies, tā jāmeklē nodomos, ar kādiem gribam savu dzīvi pārveidot.
