Sen, sen, pagājušajā gadsimtā, marksisma – ļeņinisma ciltstēvs, tikko celtās padomju valsts vadonis Vladimirs Iļjičs Ļeņins sacīja: «.. ienaidnieki trako, tas nozīmē, ka mēs esam uz pareizā ceļa».
Sen, sen, pagājušajā gadsimtā, marksisma – ļeņinisma ciltstēvs, tikko celtās padomju valsts vadonis Vladimirs Iļjičs Ļeņins sacīja: «.. ienaidnieki trako, tas nozīmē, ka mēs esam uz pareizā ceļa.» Ir zināma vēlēšanās piekrist progresīvā proletariāta vadonim, ja tikai viņš neapvainotos, guļot savā Sarkanā laukuma mauzolejā, jo pēdējā laika Latvijas politiskās un sociālās dzīves jaunumi var pārsteigt tos, kas tiem neseko īpaši cītīgi. Dažbrīd liekas, ka tie nāk cits pēc cita gluži kā ložmetēja kārtas. Turklāt šādi vārdi nāca prāta, kad ceturtdien noklausījos premjera viedokli par pašreizējām politiskajām aktualitātēm.
Sāksim ar to, ka gluži «nevilšus» pirms kāda laika kāds no koalīcijas, tā teikt, ņēma un neturēja mēli aiz zobiem par to, ko ir norunājuši pie premjera brokastu galda. Protams, kā tagad izrādās, vainīga nav pati ideja par priekšlaicīgām prezidentes vēlēšanām, bet gan tas, ka kāds ir izpļāpājies un informācijas līdzekļi ne tā to sapratuši un interpretējuši. Šajā gadījumā pārsteidz tas, ka netiek meklētas savas kļūdas Satversmes interpretācijā, bet sabiedrības un informācijas līdzekļu reakcija atkal tiek uztverta kā kārtējā sazvērestība. Kā Repšes kungs teica, mūsu konstitūcijas 40. pants ir saprotams gan šā, gan tā. Vismaz viņa koalīcijas partneru izpratnē. Dīvaini, bet pārējie gan to saprot pavisam citādi. Un nevienam īpaši nerodas vēlme to saprast citādi, kā tas jau daudzkārt šajās dienās ir norādīts.
Iznāk, ka laikam dzīvojam dažādas izpratnes pasaulēs, kur kā patstāvīga planēta tiek ievilkta arī pašreizējā Valsts prezidente. Brīdī, kad rakstu šīs rindas, vēl nav dzirdēts viņas šīs situācijas novērtējums. Bet viens ir skaidrs, negatīvā šaubu ēna uz patiešām gaišo tēlu ar šo gājienu ir mesta, jo arī viņai galu galā pat neradās vismazākās šaubas par dažu kombinatoru veikli izmesto ātrāku vēlēšanu makšķeri.
Protams, atkal tiek vainoti žurnālisti, kas to visu uzzinājuši par ātru un sākuši šo lietu pārsteidzīgi apspriest.
