Latvijas SAPARD uzraudzības komiteja atcēlusi iesniedzamo projektu vērtības un pieteikumu skaita ierobežojumus vienam pretendentam.
Latvijas SAPARD uzraudzības komiteja atcēlusi iesniedzamo projektu vērtības un pieteikumu skaita ierobežojumus vienam pretendentam.
«Ziņas» jau rakstīja, ka Zemkopības ministrija (ZM) plāno vērsties Latvijas SAPARD uzraudzības komitejā ar priekšlikumu šīs Eiropas Savienības (ES) programmas līdzekļus padarīt pieejamus arī pašvaldību infrastruktūras uzlabošanai, kā arī atcelt projekta vērtības un pieteikumu skaita ierobežojumus vienam pretendentam. Šāds nodoms ministrijai radies, iepazīstoties ar Polijas pieredzi, kur daudzi SAPARD projekti realizēti tieši infrastruktūras uzlabošanas jomā, turklāt šo ES finansējumu intensīvi apguvušas Polijas pašvaldības.
Izvērtējot trīs Baltijas valstu un Polijas datus, izrādās, ka Latvijā ir lielākais ES finansējuma saņēmēju skaits, savukārt Lietuvā – mazākais. Taču dienvidu kaimiņvalstī ir augstāka realizēto projektu vērtība, līdz ar to arī izlietots vairāk līdzekļu, tai skaitā SAPARD nauda.
Sanāksmē nolemts, ka lauku infrastruktūras uzlabošanas nolūkā SAPARD līdzekļus varēs saņemt arī pašvaldības. Mācību programmām paredzētie tiks pārdalīti, novirzot tos lauku infrastruktūras attīstībai. Nolemts arī palielināt valsts atmaksājamo daļu no 45 līdz 55 procentiem, ja SAPARD projekti tiek realizēti aizsargājamās dabas teritorijās.
Latvijas SAPARD uzraudzības komitejas sanāksmes notiek divas reizes gadā. Komitejai jānodrošina, lai būtu pietiekama koordinācija starp SAPARD, ISPA un PHARE programmām, proti, lai neveidotos pārklāšanās ES fondu līdzekļu izmantošanā un lai šīs programmas savstarpēji papildinātu cita citu.
Izmaiņas SAPARD programmā vēl jāapstiprina Briselē.
