Šodien vārda svētkos apsveikumus saņem Konstantīni un Agitas, bet vakar tika sveiktas Silvijas, Laimrotas un Liliānas.
Šodien vārda svētkos apsveikumus saņem Konstantīni un Agitas, bet vakar tika sveiktas Silvijas, Laimrotas un Liliānas.
Silviju Pētersoni sastapām laikā starp divām viņas vārdu dienām: kopš 1993. gada viņas pasē atrodams arī otrs vārds – Aija.
«Vārds Silvija man saistās ar kaut ko zviedrisku, bet otro man devis tēvs kā atmiņu atspulgu. Pirmā pasaules kara laikā, būdams maziņš, viņš kopā ar vecmāmiņu devies bēgļu gaitās. Tās viņus ir aizvedušas pie Baikāla ezera. Tajā ietecēja kāda maza upīte ar nosaukumu Aija. Tā cēlies mans otrais vārds. Tajā mani sauc reti un tikai mājinieki,» stāsta Silvijas kundze, piebilstot, ka divas vārdadienas ir izdevīgi, jo nokavējušies sveicēji varot ierasties divas dienas vēlāk – uz Aijām.
Kaut arī Silvijas darbs bijis tirdzniecībā, visu dzīvi viņa bijusi saistīta ar mākslas pasauli – mācījās spēlēt vijoli, studējusi lietišķās mākslas vidusskolā.
«80. gadu sākumā satiku savus skolas biedrus, kas man burtiski iespieda rokās otas, krāsas un teica «Glezno!»,» atceras Silvija un kopš tā laika arī glezno.
Viņas darbi ir bijuši vairāk nekā 70 izstādēs, sarīkotas divas personālizstādes, pašlaik Igaunijā top kopīga izstāde ar somu mākslas meistariem.
Silvijas Pētersones gleznas ir piedalījušās izstādēs Francijā, ASV, Dānijā.
«Es gleznoju visu, izņemot plaši figurētas kompozīcijas ar daudziem cilvēkiem. Desmit gadu gleznoju akvarelī, desmit – pastelī, pēdējā laikā arī ar eļļas krāsām. Regulāri piedalos plenēros, kur var gūt iedvesmu, iespaidus, tikties ar garīgi tuviem cilvēkiem,» stāsta māksliniece.
Silvijai ir četri mazbērni, no kuriem trīs (mazdēli) jau lieli. Lielāko daļu laika aizņem mazmeita Marta. Viņi visi arī ir saistīti ar mākslu.
