Jelgavas pilsētas kultūras pieminekļu inspektore Gunta Skulte atceras: «1992. gadā notika starptautiska konference par kultūras pieminekļiem.
Jelgavas pilsētas kultūras pieminekļu inspektore Gunta Skulte atceras: «1992. gadā notika starptautiska konference par kultūras pieminekļiem. Toreiz somu arhitekti bija atbraukuši uz Jelgavu un staigāja pa mūsu vecpilsētu. Vecpilsētas ielas 14. numura ēku viņi ar rokām glāstīja, stāstot mums par tās izcilo vērtību. Šodien šī ēka ir drausmīgā stāvoklī, tomēr to nekādā ziņā nevajadzētu nojaukt unikālās vērtības dēļ.»
«Diemžēl jāsecina, ka vairāku paaudžu kultūras mantojuma saglabāšana mūsdienās kļūst neiespējama, jo ar to nodarbojas tikai neliela cilvēku grupa – arhitekti, kultūras pieminekļu inspektori un daži fanātiķi. Valsts un pašvaldības, risinot globālas problēmas, līdz tādiem «sīkumiem» nenolaižas. «Visai bieži dažādos līmeņos koka būvēm tradicionālais apzīmējums ir «grausts»,» par Daugavpils koka apbūvi žurnālā «Baltijas Koks» rakstījusi Daugavpils galvenā arhitekte Gertrūde Kudiņa.
Diemžēl lielākās daļas Jelgavas koka būvju spožuma laiki jau sen pagājuši un aizmirsti, bet tagad acīmredzot pienācis lielākais posta brīdis, jo nu tās ir tuvāk savai bojāejai nekā kara gados.
Līdz 1944. gada jūlija pēdējām dienām Jelgavu pamatoti varēja dēvēt par koka arhitektūras kompleksu pieminekli. Tagad palikuši tikai daži zīmēti 18. un 19. gadsimta pilsētas kopskati, apbūves fragmentu zīmējumi, ilustrētas publikācijas, attēli uz skatu kartēm, nedaudzi pilsētas senās apbūves fotoattēli, kas uzņemti īsi pirms Jelgavas degšanas. Vēl stāv arī tās mājas, kas no uguns mēlēm paglābušās, taču lielāko daļu skāris nesaudzīgs laika zobs. Nu tās nežēlīgi tiek dēvētas par graustiem.
Jau kopš viduslaikiem Jelgava galvenokārt bijusi koka namu pilsēta. Apbūve intensīvi paplašinājās hercoga Jēkaba laikā, kad līdzās citiem labiekārtošanas pasākumiem tika ierīkota arī pilsētas ūdensapgāde un ap 1665. gadu pabeigta Svētes – Driksas kanāla rakšana. Ar kanālu bija savienoti arī aizsarggrāvji jaunierīkoto pilsētas vaļņu priekšā.
17. gadsimta beigās pilsētas arhitektūra kopumā bija ieguvusi tādu raksturu, kādu to nākamās paaudzes ir saglabājušas 18. gadsimtā un līdz pat 19. gadsimta vidum.
1578. gadā Jelgavā bija 175 nami – vienstāva ēkas ar salmu vai lubu jumtiem. 17. gadsimta vidū pilsētā bija apmēram 800 koka namu un tikai dažas mūra celtnes, 1841. gadā – 109 mūra nami un 752 koka ēkas. Solīdi būvētās koka celtnes, rūpīgi koptas un saudzīgi ekspluatētas, bez sevišķiem bojājumiem kalpoja simts gadu.
Jelgava, būdama hercogistes galvaspilsēta, jutīgi atsaucās uz visu jauno mākslā un arhitektūrā. Tas, kas vispirms rada izpausmi galmā un lielākajās sabiedriskajās ēkās, noteikti agri vai vēlu ienāca arī pilsonisko aprindu mājokļu dekoru elementos.
Jelgavas koka apbūvi papildināja neredzēti krāšņas celtnes. Tolaik grūti izbraucamās Jelgavas ielas tika nobruģētas, bet nami ap 1820. gadu dabūja dakstiņa jumtus. Tika saskaņots fasāžu krāsojums, un visa pilsēta kļuva par augstvērtīgu mākslas darbu.
Jelgava bija guļbūvju un pildrežģu pilsēta. Apbūvi vainagoja sarkanīgo toņu stāvie dakstiņu jumti, no kuriem vairums bija divslīpu. Vēlāk mūra celtniecības uzplaukuma laikā 18. gadsimta otrajā pusē pilsētā ienāca cita veida ēkas. Pilsētas seja mainījās, taču vēsturiskā apbūve joprojām dominēja līdz pat liktenīgajai 1944. gada vasarai, kad tā tika pakļauta versmainām uguns mēlēm.
Jelgava laikam gan ir vienīgā Latvijas pilsēta, kas tik ļoti postīta abos pasaules karos un zaudējusi lielu daļu no savas kultūrvēsturiskās apbūves.
Ar valsts Kultūras ministrijas 1994. gada 27. decembra pavēli mūsu pilsētā tika apstiprināti 22 valsts un 56 vietējas nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļi. No tiem nozīmīgākais ir pilsētas vēsturiskais centrs, koka arhitektūras komplekss bijušās Lielās, tagad Ausekļa, ielas galā.
Valsts kultūras pieminekļu inspekcijas izdotajā apkopojumā «100 apdraudētākie kultūrvēsturiski nozīmīgie objekti Latvijā» ir iekļauti arī divi Jelgavas vecpilsētas objekti – koka dzīvojamā ēka Vecpilsētas ielā 14 (agrāk 84) un dzīvojamā ēka un noliktava Vecpilsētas ielā 2 (agrāk 74).
Vecpilsēta ietver 18. līdz 19. gadsimta pilsētbūvniecības paraugu, kurā saglabājies vēsturiski veidojies ielu tīkls un koka apbūves arhitektoniskā vēsturisko elementu izteiksmība.
«Diemžēl tagad Jelgavas vecpilsētas ēkas ir apdraudētas un katastrofālā stāvoklī, tomēr tā ir vērtība, kuru vajadzētu iespēju robežās censties saglabāt,» aicina kultūras pieminekļu inspektore Gunta Skulte.
