Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas pārstāvji ieteikuši veikt apjomīgu inventarizāciju, lai novērtētu mūsu pilsētas koka arhitektūras stāvokli, «Ziņām» pastāstīja pilsētas galvenais arhitekts Arvīds Račinskis.
Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas pārstāvji ieteikuši veikt apjomīgu inventarizāciju, lai novērtētu mūsu pilsētas koka arhitektūras stāvokli, «Ziņām» pastāstīja pilsētas galvenais arhitekts Arvīds Račinskis.
Galvenais mērķis pašlaik ir sakārtot pilsētas kultūras pieminekļu sarakstu, izņemot ārā tos, kurus saglābt vairs nav reāli. «Vecu ēku atjaunošana ir ļoti dārga, daudzkārt dārgāka par jaunas uzcelšanu,» uzsver A.Račinskis. Viņš atzīst, ka ne jau visas ēkas būtu jānojauc, taču daudzas ir uz sabrukšanas robežas un tāpēc bīstamas cilvēkiem. Pilsētai un valstij nav tādu līdzekļu, ko speciāli novirzīt uz Jelgavu mūsu koka būvju glābšanai, tāpēc uz pašreizējo situāciju nevar skatīties tikai kā uz vēlmi likvidēt kultūras pieminekļus.
Tiesa, iespējamā kultūras pieminekļu nojaukšana satrauc iedzīvotājus, tāpēc A.Račinskis teic, ja tiešām tiek saņemta atļauja šādu ēku nojaukt un tas tiek izdarīts, pēc tam vietā drīkst būvēt tikai tāda paša lieluma celtni. Tai var būt citas funkcijas, nesošie materiāli, tomēr ārēji ēkai jābūt tādai pašai kā agrāk, lai tiktu saglabāta iepriekšējā pilsētvide.
«Tas ir vienīgais reālais risinājums pašreizējā situācijā, kad ēkas nonākušas tik kritiskā stāvoklī. Turklāt runa jau nav tikai par katastrofālajām māju konstrukcijām, bet arī par, piemēram, to, ka tur nav nekādu komunikāciju,» atzīst pilsētas galvenais arhitekts. Mūsdienās paliek arvien mazāk tādu, kas vēlētos dzīvot, piemēram, bez ūdens un apkures.
Ēkām, kurām ir unikāla fasāde, bet pagalma pusē stāvoklis ir kritisks, A.Račinskies ierosina atstāt vēsturisku priekšplānu, aizmugurē radot kaut ko modernu, kā tas tiek praktizēts arī citur pasaulē. Protams, visa pamatā ir līdzekļu trūkums, bet galvenais arhitekts ir optimistiski noskaņots un uzskata, ka pilsētas vēsturiskā vide neies zudumā.
